Franks Gordons: Filozofs cildina nacionālismu 0
Izraēlā mītošais filozofs Jorams Hazoni angļu valodā uzrakstījis grāmatu “The Virtue of Nationalism”, ko laidis klajā ASV apgāds “Basic Books”. Grāmatas nosaukumu varētu latviskot “Nacionālisms kā vērtība”.
Gan Eiropā, gan Amerikā (it īpaši, kopš Donalds Tramps ir ASV prezidents) arvien dedzīgāks vēršas, kā tagad mēdz teikt, sabiedriskais diskurss: kas ir nacionālisms (kas bieži vien kļūst par lamuvārdu) un kas ir liberālisms (kas tāpat bieži vien kļūst par lamuvārdu).
Šajā konkrētajā gadījumā Izraēlas pilsonis Jorams Hazoni neturas savas nācijas ietvaros un cildina nacionālismu “kā tādu”, kā pasaules redzējumu, kurā nācijas izdzīvošanas, tautas identitātes intereses stādāmas augstāk par atsevišķa indivīda pilsoņtiesībām, lai cik pamatotas tās arī nebūtu.
Kā zināms, patlaban Eiropas Savienības institūcijās aug nepatika, īgnums par t. s. illiberālo (neliberālo) demokrātijas izpratni, pie kuras pieturas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Polijas valdošās partijas priekšsēdis Jaroslavs Kačinskis, kuri savās valstīs, var teikt, ievieš, piekopj, lolo izaicinošu nacionālismu ar klerikālu piegaršu, kategoriski atmetot migrantu uzņemšanu.
Manuprāt, ir labi, ka Polijas kurss ir krasi pretkrievisks, ko diemžēl nevar teikt par Ungāriju, kur tendence ir drīzāk prokremliska.
Zīmīgi, ka pašā Izraēlā sabiedriskajā diskursā tiek spriests nevis par nacionālistiem, bet par “labējiem” (zemtekstā – neiecietīgajiem), kamēr viņu oponenti ir centristi (izlīdzinātāji) un kreisie (pārāk iecietīgie pret “ienaidnieku”).
Tā kā Izraēlas parlamentārās demokrātijas ietvaros vārda brīvība ir garantēta, t. s. radošā inteliģence – tāpat kā daudz kur citur – pārsvarā atrodas pa kreisi no centra. Tāpēc minētās grāmatas autors Jorams Hazoni ir “reta parādība”. Nav brīnums, ka ārpus Izraēlas grāmata izraisīja lielu interesi.
Hazoni uzskata, ka “mūsu priekšā ir izvēle” – vai nu pasaule, kas sastāv no nacionālām valstīm, vai arī globālisms, kur arvien lielāku svaru gūst “impēriskas” tendences – viņaprāt, amerikāniskas.
Te, man šķiet, ir pretruna: Tramps taču ir sava veida amerikāņu nacionālists – “America First”, “Amerika Vispirms”, bieži vien ignorējot sabiedrotos, noniecinot alianses solidaritāti un tamlīdzīgi, kamēr Hazoni spriež par amerikāņu “impēriju” ar globālām ambīcijām.
“Ja mēs gribam brīvību, mums jāgādā par to, lai saglabātu pasauli, kas sastāv no neatkarīgām valstīm” – tāda ir Hazoni grāmatas pamatdoma.
Recenzējot Hazoni grāmatu, Devids F. Goldmans ASV jūdu portālā “tabletmag.com” nāk klajā ar teicienu, kuram pievienotos gan Jorams Hazoni, gan šo rindiņu rakstītājs: “Ja nav nekā, par ko tu esi gatavs mirt, tad laikam arī nav nekā, par ko tu esi gatavs dzīvot.”
