Foto – Karīna Miezāja

Finansējums VDK dokumentu izpētei varētu būt nepietiekams 3

Pašlaik provizoriski lēstais finansējums bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētei varētu būt nepietiekams, otrdien Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notikušajā sanāksmē norādīja vairāki zinātnieki.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Zinātnieku sanāksme tika rīkota, lai sagatavotos izpildīt likuma normu, kas paredz Ministru kabinetam izveidot speciālu zinātnieku starpdisciplināru komisiju bijušās VDK dokumentu zinātniskai izpētei.

IZM iecerējusi jaunās politikas iniciatīvai prasīt 250 000 eiro laika posmam no 2015. līdz 2017.gadam, liecina ministrijas sagatavotā provizoriskā informācija, par ko klātesošos informēja ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks Armands Plāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists Ainārs Bambals norādīja, ka, lai gan ir ierasts, ka inteliģenti cilvēki par naudu nerunā, taču ir jāņem vērā līdzšinējā vēsturnieku pieredze – apmēram 80 000 eiro gadā ir vērtējami kā nepietiekams finansējums. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Didzis Šēnbergs solīja, ka IZM centīsies iegūt atbilstošu naudas apjomu pētniecības vajadzībām.

Bambals sanāksmē sniedza arī pārskatu par VDK dokumentiem Latvijā un piedāvāja savu redzējumu par veidojamās komisijas uzdevumiem. Pēc vairāk nekā divas stundas ilgām prezentācijām un diskusijām par komisijas potenciālajiem mērķiem, uzdevumiem un darba apjomu klātesošie vienojās līdz 28.jūlijam iesūtīt savus priekšlikumus šajos jautājumos.

Sanāksmē piedalījās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un īsāku laiku arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Plānots, ka zinātnieku komisiju vadīs Vēstures institūta virzītais pētnieks, vēstures doktors Kārlis Kangeris, bet komisijas priekšsēdētāja vietnieku amatiem izvirzīta Latvijas Universitātes izvirzītā juridisko zinātņu doktore, Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska un Latvijas Okupācijas muzeja vadītāja vietnieks, vēstures doktors Ritvars Jansons.

Komisijā strādās arī institūciju izvirzītie zinātnieki – Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists Ainārs Bambals, Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Bonifācijs Daukšts, Vēstures un filozofijas fakultātes docents Raimonds Cerūzis, tās asociētais profesors Jānis Taurēns, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Konkova, Vēstures un filozofijas fakultātes docents Jānis Ķeruss, Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists Gatis Liepiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciāliste Rudīte Menģelsone un Latvijas Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis, kā arī citi institūciju pārstāvji.

Reklāma
Reklāma

Komisijas personālsastāvs vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Ziņojums par VDK dokumentu zinātnisko izpēti sniedzams līdz 2018.gada 31.maijam.

Kā ziņots, atbilstoši likumam par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem, iepriekš informēja IZM pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šī likuma mērķim veiks Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija. Saskaņā ar likumu VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Ministru kabinetam šogad jāizveido minētā komisija.

Lai sagatavotu Ministru kabineta rīkojuma projektu par VDK zinātniskās izpētes komisijas izveidi, ministrija lūdza Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF), Latvijas Vēstures institūtam, Sociālās atmiņas pētniecības centram, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Vēstures muzejam un Latvijas Okupācijas izpētes biedrībai izvirzīt zinātnieku, kuri ir lietpratēji komisijas kompetences jautājumos, kandidatūras dalībai komisijā.

Sanāksmē bija uzaicināti piedalīties LU VFF dekāns Andris Šnē, kā arī izvirzītie zinātnieki, kurus plānots iekļaut komisijā, – Bambals, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Bonifācijs Daukšts, VFF docents Raimonds Cerūzis, Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska, Latvijas Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Konkova, VFF docents Jānis Ķeruss, Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists Gatis Liepiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciāliste Rudīte Menģelsone, Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Jānis Taurēns un Latvijas Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis.