Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Finanšu darījumu nodoklis taisnīgumam


Foto - LETAFoto - LETA

Lai finanšu uzņēmumi valsts makā iemaksātu taisnīgu daļu, jau nākamgad 11 ES dalībvalstīs varētu ieviest finanšu darījumu nodokli.

 

Gatavību ieviest minēto nodokli izteikušas Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Vācija. Tieši pēc šo valstu pieprasījuma Eiropas Komisija (EK) noteikusi arī vienotu sistēmu, kā šo nodokli iekasēt.

EK uzsver – nodokļa mērķis ir panākt, lai finanšu uzņēmumi valsts maciņā iemaksātu taisnīgu daļu, jo pašlaik šī nozare maksā mazākus nodokļus salīdzinājumā ar citām.

Ņemot vērā to, ka bankas un finanšu pakalpojumu uzņēmumi lielā mērā ir atbildīgi ekonomiskās lejupslīdes izraisīšanā, kā arī ir saņēmuši ievērojamu valsts atbalstu, kas nodrošināja viņu izdzīvošanu, finanšu darījumu nodoklis spētu panākt, lai minētā nozare segtu taisnīgu izdevumu daļu par atgūšanos no krīzes.

Nodoklis attieksies uz visiem finanšu darījumiem, kuros viena puse atrodas vienā vai vairākās no minētajām 11 valstīm. Minimālā likme būs 0,01% par atvasinājumiem un 0,1% par visiem citiem darījumiem, ieskaitot akciju un obligāciju pirkumus. Valstis, kurās šis nodoklis būs spēkā, var noteikt arī augstāku likmi.

Lai gan Latvijā, tāpat kā vēl 16 ES dalībvalstīs šo nodokli ieviesīs pakāpeniski, jau pašlaik finanšu sektoru pārstāvošā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda – šāds solis netiks uztverts pozitīvi. LKA jau sākotnēji bija piesardzīga attieksme pret EK ideju ieviest finanšu transakciju (darījumu) nodokli, ņemot vērā vairākus iespējamos negatīvos efektus no šāda nodokļa ieviešanas, skaidro asociācijā. Viens no tiem – apdraudējums ES finanšu tirgus dalībnieku konkurētspējai globālā mērogā, veicinot līdzekļu aizplūšanu uz trešo valstu finanšu centriem un mazinot ES finanšu tirgus likviditāti.

Baiba Melnace, LKA sabiedrisko attiecību speciāliste: “Šādas nodevas ieviešana būtu jāanalizē kontekstā ar citām ES līmeņa iniciatīvām finanšu sektorā, kā uzraudzības stiprināšana, kapitāla pietiekamības prasības. Latvijā un arī vairākās citās ES dalībvalstīs jau ir ieviestas nacionāla līmeņa finanšu institūciju nodevas/nodokļi, tādēļ finanšu transakciju nodoklis būtu papildu slogs (Latvijā – finanšu stabilitātes nodeva).

EK uzsver – nodoklis netiks piemērots ikdienas finanšu darījumiem, ko veic privātpersonas vai uzņēmumi, piemēram, apdrošināšanas līgumiem, hipotekārajiem aizņēmumiem, maksājumiem ar kredītkarti un aizdevumiem uzņēmumiem. Nodokļa ieņēmumos varētu iekasēt 30 – 35 miljardus eiro gadā. Daļu varētu ieguldīt ES budžetā. Tādā gadījumā par tādu pašu summu samazinās katras valsts, kurā nodoklis būs spēkā, ES iemaksu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+