Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. februāris, 2012
Drukāt

Finanšu disciplīnas likumprojekts problēmas nerisina

eiro_leta2

ES galotņu tikšanās reizē tika panākta vienošanās, ka strukturālais budžeta deficīts, respektīvi, tas budžeta deficīts, kas pārsniedz normālu ciklisko deficītu, nedrīkst būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija uz šo iniciatīvu pagaidām reaģējusi ar Finanšu disciplīnas likumprojektu.

 

Diemžēl likumprojekts pašreizējā izskatā Eiropas valstu labo apņemšanos nekādi nerisina. Tas piedāvā vienīgi formulu, kas līdzīgi jebkurai citai formulai nespēj aprakstīt emocijas, politiķu cilvēciskās vājības pēc portfeļiem vai tieksmi palielināt izdevumus ik reizi pirms vēlēšanām. Formula neatbild arī uz jautājumiem, kurus uzdod pēdējās krīzes mācības. Formulas mērķis ir radīt budžetu, kas cieši seko, nevis pretdarbojas ekonomikas izmaiņām. Vai šī formula novērstu nākamos treknos gadus? Nē. Vai šī formula novērstu masu bezdarbu Latvijā? Nē. Vai šī formula vadītu politiķus novirzīt līdzekļus attīstībai? Noteikti nē.

Formulā nav ne vārda par IKP ilgtspēju. Viss viens, vai IKP veido nekustamā īpašuma burbulis un tātad privātā sektora parādi vai arī to veido augsto tehnoloģiju rūpniecības uzplaukums. Traģiski, formula tos neizšķir. Satversmes 66. pantā un Finanšu disciplīnas likumā ir jāietver nevis formula, bet gan skaidri, vienkārši principi (autors J. Ošlejs): 1) budžetam jābūt sabalansētam ekonomiskā cikla ietvaros – krīzes gadu deficīts jāsedz no uzplaukuma laikā izveidotā pārpalikuma, tā, lai cikla ietvaros nepieaugtu parāda īpatsvars IKP; 2) strukturālais budžeta deficīts pieļaujams tikai līdz 0,5% no IKP un turklāt vienīgi tādā nolūkā, lai veiktu valsts kapitālieguldījumus attīstībai; 3) ja IKP sasniedzis vai pārsniedz potenciālu, jāveido budžeta pārpalikums ar aprēķinu, ka tā apjoms ir pietiekams, lai samazinātu ekonomikas izaugsmes ātrumu, atgriežot to ilgtermiņa tendences līmenī; 4) aprēķinus par ekonomikas lejupslīdi vai uzplaukumu, cikliskā deficīta vai pārpalikuma apjomu un no tā izrietošo budžeta deficītu vai pārpalikumu, un sekojoši budžeta kopējo izmēru pārbauda Fiskālās disciplīnas padome, ņemot vērā IKP attiecību pret ilgtermiņa tendences IKP apmēru, kā arī IKP izaugsmes ilgtspēju, nodarbinātības līmeni, privātā sektora parādu apjoma veidošanos, ārējās tirdzniecības stāvokli un valsts ekonomikas struktūru.

 

Vai ES jau pieņemtie lēmumi atrisinās krīzi eirozonā? Nē. Līdz šim pieņemtie lēmumi var novērst krīzes nākotnē (un tāds ir arī Latvijas mājasdarbs), bet tie knapi vai nemaz nerisina pašreizējo krīzi. Būtisku lēmumu pieņemšana ir atlikta līdz martam. Pirms tam ir kaut kur jārod nauda, lai pārfinansētu eirozonas valdību 500 miljardu eiro parādu.

 

Bankas nesteidz finansēt ekonomiku. Uz prasību palielināt kapitāla pietiekamību tās reaģē ar kredītu apjoma samazinājumu, nevis akcionāru papildu iemaksām kapitālā. Tās labprāt aizdod valdībām par septiņiem procentiem gadā to naudu (498 miljardi eiro), ko lēti saņēmušas no Eiropas Centrālās bankas. Tās nesteidz norakstīt pusi no Grieķijas privāto parādu apjoma.

Vai eiro sabruks? Es domāju, ka eiro vērtība samazināsies pret citām valūtām, bet eiro kā projekts un Eiropa kā savienība pastāvēs. Jo tas ir labs projekts. Mums vienkārši jārēķinās, ka krīze būs ilgāka, nekā mēs to gribētu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+