Latvijā
Politika

Finanšu ministre par ES naudu: Latvija pagaidām nav pārāk labā pozīcijā 16

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Foto – LETA

Pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu budžetu Latvija pagaidām nav pārāk labā pozīcijā, aģentūrai LETA pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Trešdien EK publicēja priekšlikumus ES budžetam pēc 2020.gada, kurā ierosināts par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.

Finanšu ministres vērtējumā, EK piedāvājums ir kompromiss, par ko liecina fakts, ka gan naudas iemaksātāji ES budžetā, gan naudas saņēmēji ir neapmierināti. Vienīgo pozitīvo vērtējumu sniegus Vācijas, kur paudusi gatavību ieguldīt vairāk Eiropas attīstībā.

“Latviju vairāk satrauc jautājums par finansējumu lauksaimniecībai un kohēzijas politikai, jo pēc EK priekšlikumu paziņošanas mūsu pozīcijas nav pārāk labas. Katrā ziņā, mums būs svarīgi redzēt formulu, pēc kuras aprēķinās Latvijai pieejamos ES fondus nākamajiem gadiem. Latvija vēlas, lai formulā viens no kritērijiem būtu iekšzemes kopprodukts, kā arī, lai tiktu ņemta vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas liecina, ka tādējādi Latvija zaudē konkurētspēju,” stāstīja Reizniece-Ozola.

Ministre gan arī atzīmēja, ka EK piedāvājusi arī vairākas labas iniciatīvas, piemēram, finansējuma pieaugums programmai “Erasmus+”, robežu drošības nodrošināšana, migrācijas kontrole u.c. Tajā pašā laikā EK piedāvājums paredz, ka ES finansējums “novirzīsies dienvidu virzienā”, kas, pēc ministres teiktā, Latviju neapmierina.

“Tāpēc gatavosim argumentus turpmākajām sarunām un cīņai par valsts interesēm. Bet mums ir jāskata viss piedāvājums kopumā – ja kādā pozīcijā iegūstam vairāk, varbūt varam piekrist samazinājumam citā pozīcijā,” pauda finanšu ministre.

Viņa uzskata, ka joprojām svarīgs jautājums ir dzīves līmeņa izlīdzināšana Eiropas valstu vidū. “Kamēr pastāvēs šādas atšķirības, būs grūtāk ieviest citas kopīgas ES iniciatīvas, piemēram, vienota sociālā politika un bezdarba pabalsta sistēma,” atzina Reizniece-Ozola.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka ministrija ir sākusi un turpinās analizēt ierosinātās izmaiņas un piedāvāto finansējuma sadalījumu pa attiecīgajām politiku jomām. “Sākotnējais priekšlikuma novērtējums liecina, lai kompensētu Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb “Brexit” radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas, gan jaunās politikas, EK piedāvā relatīvi palielināt ES budžeta kopapjomu. Vienlaikus saskaņā ar EK sniegto informāciju kohēzijas un lauksaimniecības politiku samazinājums skar apmēram 5% un tas aptuveni atbilst “Brexit” radītajam “robam”. Samazinājums pamata politikām tiek piedāvāts, ņemot vērā inflāciju un faktiski atbilst minētajam “Brexit” radītajam samazinājumam,” norādīja ministrijā..

Runājot par finansējuma apjomiem, FM aicina ņemt vērā to, ka faktiskajās cenās kopapjomi šīm politikām ir pat palielinājušies, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu – kohēzijas politikai nākamajā periodā ierosinātais apjoms veido 373 miljardus eiro, savukārt šajā periodā kopsumma veidoja 371 miljardu eiro. Bet, piemērojot inflācijas rādītāju, līdzekļu apjoms ir skaitliski samazinājies. Tomēr Latvijas interesēs ir ne vien kohēzijas un lauksaimniecības politiku kopapjoms, bet konkrēti sadales kritēriji, pēc kādiem ES finansējumu piešķirs dalībvalstīm.

Diskusiju gaitā Latvija liks uzsvaru uz kohēzijas līdzekļu sadales kritērijiem, kas ir būtiski tiem reģioniem, kas vēl atpaliek no ES vidējā attīstības līmeņa, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijai 2017.gadā veidoja 64% no ES vidējā IKP. Tāpat Latvija pievērsīs uzmanību tiešmaksājumiem, kuru apmērs joprojām nav pietuvināts ES vidējam līmenim. Citi priekšlikuma elementi norāda uz to, ka būs jāturpina darbs ar EK par finansējuma pieejamību ES kopējās infrastruktūras projektiem, kur Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts “Rail Baltica” projektam. Detalizēti programmu apraksti un finansējuma piešķiršanas kritēriji tiks publicēti sekundāro likumdošanas aktu priekšlikumos maija beigās – jūnija sākumā.

FM izvērtēs arī EK piedāvātās izmaiņas ES daudzgadu budžeta ieņēmumu sistēmā, jo priekšlikums paredz ne vien jaunu ieņēmumu avotu izveidi – ieņēmumi no emisiju kvotu tirdzniecības, likmes piemērošana par nepārstrādātas plastmasas atkritumiem, kā arī ieņēmumi no kopējā konsolidētā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes – bet arī esošo pašu resursu pārskatīšanu. Ieņēmumu sadaļas pozitīvais elements ir pakāpeniska iemaksu atlaižu likvidēšana turīgākajām dalībvalstīm, lai iemaksāto līdzekļu apjoms pēc iespējas reālāk atbilst dalībvalstu labklājības līmenim.

“Prognozējams, ka sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu starp dalībvalstīm un ES institūcijām varētu ilgt līdz pat diviem gadiem un galīgais kopapjoms un sadalījums pa programmām būs atkarīgs no šajās sarunās pieņemtajiem lēmumiem,” piebilda FM.

LA.lv