Finanšu ministrija: rubļa devalvācija sit pa Latvijas eksportu 1
Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību aizvadītā gada novembrī liecina, ka sarežģītā ģeopolitiskā situācija reģionā, Eiropas nevienmērīgā izaugsme un nestabilā ekonomiskā situācija Krievijā ir negatīvi ietekmējusi Latvijas preču eksporta apjomus, informē Finanšu ministrija (FM).
Pērnā gada novembrī kopējais preču eksports samazinājies par 13,4% salīdzinājumā ar oktobri, kas ir lielākais viena mēneša kritums kopš 2012. gada beigām. Vienlaikus ministrija uzsver, ka tik straujš samazinājums daļēji saistīts arī ar rekordaugsto eksporta apjomu pērnā gada oktobrī, kad preču eksports pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniedza vienu miljardu eiro. Samazinājums vērojams arī importa apjomiem – 5,7% salīdzinājumā ar oktobrī.
Salīdzinājumā ar 2013. gada novembri eksportā arī ir fiksēts samazinājums par 0,8%. Lielākais eksporta kritums gada griezumā ir vērojams lauksaimniecības un pārtikas precēm, it īpaši piena produktiem un zivju preču kategorijām, to apjomiem samazinoties gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar pērno gadu. Tāpat par 5,8% samazinājās alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports. Zivju preču eksporta apjomi samazinājās Eiropas Savienības (ES) tirgos, turpretī piena produktu un dzērienu eksporta lielākais kritums bija vērojams Krievijas tirgū.
Kopumā preču eksports uz Krieviju samazinājās par 18,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un kritums ir vērojams visās lielākajās preču kategorijās. Noteiktais embargo pārtikas precēm negatīvi ietekmē eksporta apjomus, taču lielāka ietekme ir tieši rubļa vērtības kritumam, kas samazina pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Tikai novembrī rubļa vērtība attiecībā pret eiro samazinājās par aptuveni 15%, bet no septembra sākuma gandrīz par trešdaļu. Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš novembra rubļa kurss krities vēl vairāk, tādēļ arī turpmākajos mēnešos sagaidāms preču eksporta tālāks samazinājums uz Krieviju.
Analizējot citas eksporta preču kategorijas, jāatzīmē, ka samazinājums vērojams arī mehāniskajām precēm un satiksmes līdzekļiem, attiecīgi par 5,8% un 20,2%, galvenokārt sarūkot vieglo automobiļu eksportam. Importa pieauguma temps šajās preču kategorijās arī ir negatīvs, kas norāda uz reeksporta apjomu kritumu.
Pērnā gada novembrī preču imports bija par 0,1% lielāks salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2013. gadā, taču pieauguma struktūra ir neviendabīga. Lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī metāliem vērojams kritums par attiecīgi 3,9% un 17,3%, bet ievērojams pieaugums vērojams elektroierīcēm (25,5%) un minerālproduktiem (9,5%). Ņemot vērā eksporta un importa pretējo attīstības dinamiku, Latvijas ārējas tirdzniecības bilance novembrī pasliktinājās, deficītam palielinoties līdz 158,6 miljoniem eiro.
FM speciālisti uzsver, ka rubļa vērtības tālākais samazinājums decembrī negatīvi ietekmēs preču eksporta apjomus uz Krieviju arī turpmāk. Par to liecina arī Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un eksporta pasūtījumu apjomiem, kas decembrī ir ievērojami pasliktinājies, tādējādi apliecinot, ka būtiski uzlabojumi eksportā tuvākajos mēnešos nav gaidāmi.
