Ekonomika
Darbs un nauda

Finanšu ministrijai sava versija par Valsts kontroles veikto nodokļu atlaižu revīziju0

Foto: LETA

Atsaucoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par nodokļu atlaidēm, Finanšu ministrija (FM) informē, ka tā kopš 2014. gada regulāri izstrādā un savā mājaslapā publicē ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem.

Tā mērķis ir veicināt sabiedrības labāku izpratni par nodokļu atvieglojumiem, to apmēru, mērķi un ietekmi uz budžeta ieņēmumiem.

Turklāt pirms Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam izstrādāšanas tika piesaistīta Pasaules Banka, kas veica neatkarīgu Latvijas nodokļu sistēmas, tai skaitā nodokļu atvieglojumu, izvērtējumu.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei izveidotajās darba grupās, kurās piedalījās Latvijas lielākie nodokļu maksātāji, nozaru asociācijas, valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, tika diskutēts arī par nodokļu atvieglojumiem un to pārskatīšanas iespējām.

Tāpēc nodokļu atvieglojumu izmaiņas reformas ietvaros nav vienpersonisks FM lēmums, bet gan kopīgi ar nozaru ministrijām, ekspertiem un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem pieņemts lēmums.

FM novērtē, ka Valsts kontrole ir ņēmusi vērā mūsu iebildumus par revīzijas ziņojumu un to papildinājusi ar mūsu komentāriem.

Tomēr joprojām ir iebildumi par atsevišķiem revīzijā izdarītajiem secinājumiem, piemēram, par to, ka FM nav vērtējusi nodokļu atvieglojumu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

FM regulāri analizē darbaspēka nodokļu slogu un tā ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ko raksturo nodokļu plaisas rādītājs.

2018. gadā nodokļu sloga jeb nodokļu plaisas samazināšanu daļēji ierobežoja Valdības akceptētās un Saeimas atbalstītās izmaiņas,

Tas paredzēja, lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu un ierobežotu budžeta deficītu, par vienu procentpunktu paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

Tomēr, neskatoties uz to, darbaspēka nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem pirmo reiz pēdējo desmit gadu laikā būs zem 40% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tiks samazināts par apmēram trīs procentpunktiem, kas Eiropas Savienības kontekstā ir vērtējama kā būtiska izmaiņa.

Fm piebilst, ka vēsturiski ir izveidojusies prakse, ka nodokļu atvieglojumiem netiek definēti konkrēti rezultatīvie rādītāji, bet, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, tiek izstrādāts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

Turklāt, pēc FM ierosinājuma, pieņemot jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek plašāk pielietoti terminēti atvieglojumi, kā arī precīzāk definēti sasniedzamie rezultāti un mērķi (piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumā attiecībā uz samazināto likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem).

Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajam periodam, FM plāno sadarbībā ar nozaru ministrijām iekļaut tajā konkrētu darbības plānu ar termiņiem, kādos visiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji.

Tāpat FM plāno koordinēt un konsultēt nozaru ministrijas par nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšanu.

Savukārt no nozaru ministrijām FM sagaida, ka tās, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā, t.i. ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu (dotācijas, tiešmaksājumus, grantus, stipendijas utt.).

FM norāda, ka darbaspēka nodokļus veido nodokļu un maksājumu kopums, kurā ietilpst gan darba devēja, gan darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), ņemot vērā neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kā arī nodokļa papildu atvieglojumus un atsevišķus attaisnotos izdevumus.

Savukārt nodokļa plaisa jeb ķīlis (tax wedge) – raksturo starpību starp darba ņēmēja neto ienākumiem un to, cik šis darbaspēks izmaksā darba devējam.

To aprēķina kā darba nodokļu (IIN un darba ņēmēja un darba devēja VSAOI) procentuālo attiecību pret darba algu pirms visu nodokļu nomaksas un darba devēja VSAOI summu.

Nodokļu atvieglojumi veido 45% no nodokļu ieņēmumiem

FM Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne skaidro, ka valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu.

Nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi.

Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību.

Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.

Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Regulāra nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana ir nepieciešama, jo jāpārliecinās, vai tie sasniedz izvirzīto mērķi, nerada konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un administratīvo slogu.

Pēdējo gadu laikā bija jūtama tendence kopējam atvieglojumu apmēram pieaugt, bet 2017. gadā apmērs ir samazinājies par 5% un arī īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir nedaudz samazinājies.

To galvenokārt ietekmēja nodokļu atvieglojumu izmantošanas intensitāte un nodokļu politikas izmaiņas.

2017. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 547,7 miljoni eiro.

Tas ir gandrīz puse jeb 45% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 9,49% no IKP.

Nodokļu atvieglojumi Latvijā 2017. gadā
Infografika: Finanšu ministrija

Nodokļu atvieglojumus nosacīti var iedalīt pēc to mērķa. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa tiek piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem.

Tie veido 68% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra.

Otri lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa jeb 15,7% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra tiek piešķirti investīciju veicināšanai.

Savukārt dabas resursu aizsardzībai – 8,2% un lauksaimniecībai – 2,6%.

Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2017. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi.

IIN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 855,4 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2017. gadā.

Procentuāli lielāko daļu no tiem 2017. gadā veidoja neapliekamais minimums pensionāriem – 38,7%, neapliekamie ienākumi – 25,3%, neapliekamais minimums – 13,5% un atvieglojumi par apgādībā esošām personām – 14,9%.

Pēdējo gadu laikā ir vērojams arī straujš IIN atmaksu pieaugums, kas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016. gada.

Savukārt kopējais PVN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 842,7 miljonus eiro, kas ir 38,5% no kopējiem PVN ieņēmumiem.

Šajā summā ietilpst ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs (753,4 miljoni eiro) un ar PVN samazinātām likmēm apliekamo preču un pakalpojumu apmērs (89,3 miljoni eiro).

FM uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru īpatsvars pārsniedz attiecīgā nodokļa ieņēmumus, piemēram, dabas resursu nodokļa atbrīvojumiem, kas gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus.

Tāpat uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru apjoms būtiski palielinās, piemēram, akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

Saistītie raksti

Turpmāk būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus, kā arī nodokļu atvieglojumu kopējo ierobežojumu attiecībā pret IKP.

Tāpat, ieviešot jaunus atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī izvērtēt un atteikties no mazāk efektīviem nodokļu atvieglojumiem.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Jauni autovadītāji un veci auto: apkopoti dati par negadījumiem bez OCTA
9 stundas
LE
LETA/LA.LV
Ekonomika
VIDEO: Pieļauj akcīzes palielināšanu dīzeļdegvielai. Saruna ar satiksmes ministru Linkaitu 3
10 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Ieķīlāti visi “Virši-A” piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

EL
Egils Līcītis
Latvijā
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi. Saruna ar Levita padomnieku vēstures jautājumos Jurģi Klotiņu 1
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija vēlas Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
FOTO: Prezidents Levits ticies ar “airBaltic” vadītāju Gausu
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Kā kaut ko tādu var dabūt gatavu? Traģisks notikums Zolitūdē
39 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Ceļmalā baravikas lielākas par grozu! Laimīgie sēņotāji lielās ar guvumu
4 stundas