Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Finanšu ministrs Saeimai svinīgi nodod nākamā gada budžetu

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministrs Andris Vilks piektdien Saeimā iesniedza 2013.gada valsts budžetu un 30 pavadošos likumprojektus, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs informēja, ka jau nākamnedēļ plānots nodot budžetu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimas komisijās un paredzēts, ka pirmajā lasījumā Saeima budžetu vērtēs 22.oktobrī. Priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 25.oktobrim, bet galīgajā lasījumā budžetu plānots apstiprināt 15.novembrī.

Viņš arī prognozēja, ka debates par nākamā gada budžetu būs ļoti spraigas. “Visspraigākās debates būs par demogrāfiju,” atzina Reirs, taču uzsvēra, ka būtu jāsaprot, ka demogrāfija nenozīmē tikai pabalstu sistēmas uzturēšanu. “Demogrāfija nozīmē atbalstu strādājošajiem, veselībai, izglītībai un drošībai mūsu valstī, kam ir paredzēts nozīmīgs finanšu pielikums,” pastāstīja komisijas priekšsēdētājs, un atkārtoti uzsvēra, ka parlaments neplāno iet vieglāko ceļu un tikai sameklēt naudu pabalstiem.

Reirs atzina, ka valstij būtu jāatbalsta strādājošie vecāki, tāpēc pirmām kārtām ir paredzēts palielināt māmiņu algu griestus no 350 līdz 700 latiem. “Tādējādi vairāk nekā 90% māmiņu bērna kopšanas atvaļinājumā varētu saņemt algu pilnā apmērā,” norādīja komisijas priekšsēdētājs un piebilda, ka šogad apstiprināta arī mātes un bērna programma.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka budžeta komisija ļoti rūpīgi vērtēs 2013.gada budžetu, un aicināja arī ministrijas aktīvi iesaistīties tā izskatīšanā.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savukārt pauda gandarījumu par papildu 347 miljonu latu piešķiršanu budžeta prioritātēm ‒ demogrāfijas uzlabošanas pasākumiem, tostarp veselībai, izglītībai un drošībai.

Vienlaikus Āboltiņa norādīja, ka Latvija jau šogad sasniegusi tādu ekonomikas izaugsmi, kādu starptautiskie aizdevēji prognozēja tikai 2017.gadā. “Turklāt jau nākamgad sasniegsim tādu izaugsmi, kāda bija paredzēta 2019.gadā,” minēja Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka valsts ekonomiskā izaugsme un attīstība kopumā ir sasniedzama, ja iedzīvotāji vēlas mūsu valstī radīt un audzināt bērnus, ja cilvēki grib šeit strādāt, dzīvot un domāt par valsts nākotni visi kopā.

Āboltiņa arī apliecināja, ka parlaments ir gatavs iesaistīt sabiedrību budžeta izskatīšanā, lai tā izprastu valstī notiekošo.

Saeimas priekšsēdētāja arī teica, ka 2013.gada budžets ir izaugsmes budžets. “Tas ir izaugsmes budžets. Tajā ir paredzēts lielāks finansējums prioritātēm ‒ veselībai, izglītībai, demogrāfijai. Daudz naudas tiks piešķirts ceļiem, ko uzņēmēji ir uzsvēruši kā prioritāti,” sacīja Āboltiņa.

Viņa gan neprognozēja, ka budžeta izskatīšanā sagaidāmi būtiski opozīcijas deputātu iebildumi. “Budžets ir izstrādāts valdībā, visām frakcijām kopā strādājot, par ko arī ir nobalsots. Jāskatās uz valsts attīstību kopumā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja un piebilda, ka arī šogad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis plāno uzrunāt opozīcijas deputātus par budžeta jautājumiem.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka šogad nākamā gada budžets Saeimā iesniegs ātrāk nekā citus gadus un pēc ilgiem laikiem šis ir pirmais budžets, kuru valdība sagatavojusi bez starptautisko aizdevēju uzraudzības.

Ministrs arī atzina, ka 2013.gada budžets būs izaugsmes budžets. “Tas paredz straujāku izaugsmi, nodokļu samazināšanu, kā arī iedzīvotāju labklājības uzlabošanu,” klāstīja Vilks un minēja ‒ plānots, ka nākamajā gadā Latvijā būs viens no zemākajiem budžeta deficītiem Eiropas Savienībā.

Finanšu ministrs arī informēja, ka līdz ar nākamā gada budžetu Saeimā arī iesniegts triju gadu budžeta plāns.

Valdība 25.septembrī atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā deficīts plānots 221,1 miljona latu apmērā jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju 2013.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,658 miljardi latu, bet izdevumi – 4,792 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 3,308 miljardi latu, bet izdevumi – 3,386 miljardi latu.

Sagatavotais likumprojekts liecina, ka valsts pamatbudžeta izdevumi nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs par 128,8 miljoniem latu jeb 4%. Tostarp izdevumu samazinājums par 32,9 miljoniem latu paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Savukārt par 161,7 miljoniem latu palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tostarp 20,2 miljoni latu – procentu izdevumiem, 19,8 miljoni latu – kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 70,6 miljoni latu tiks piešķirti subsīdijām un dotācijām, bet 59,1 miljons latu – kārtējiem izdevumiem.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,369 miljardi latu un 1,425 miljardi latu. FM informē, ka valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2012.gada plānu ir 22,4 miljoni latu jeb 1,6%.

Paredzēts, ka nākamajos gados valsts budžeta ieņēmumi turpinās pieaugt, bet izdevumi – samazināties. 2014.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,842 miljardi latu, bet izdevumi – 4,907 miljardi latu. Savukārt 2015.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,871 miljards latu, bet izdevumi – 4,725 miljardi latu.

2013.gada valsts budžeta projekts izstrādāts, prognozējot IKP pieaugumu nākamgad 3,7% apmērā.

Par nākamā gada valsts budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem Saeimai būs jālemj divos lasījumos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+