Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Finanšu revīzija Ķekavas novada kultūras aģentūrā atklāj naudas izšķērdēšanu (1)

Foto - LetaFoto - Leta

"Swedbank" valdes loceklļa Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja rokas ar krājkasīti labdarības akcijas "Eņģeļi pār Latviju" atklāšanas pasākumā "Swedbank" centrālajā ēkā.

Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūrā (ĶNKA) ir noslēgusies finanšu revīzija, kurā atklāta nelietderīga pašvaldības līdzekļu izlietošana saistībā ar štatu sarakstiem, prēmēšanu, uzņēmumu, autoratlīdzības un saimniecisko līgumu slēgšanu, grāmatvedību, ēdināšanas un transporta pakalpojumu izmantošanu, aģentūru LETA informēja Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Bērziņa.

Auditorfirma pašvaldībai iesaka vērsties tiesībsargājošajās institūcijās pret atbildīgajām amatpersonām par iespējamo zaudējuma nodarīšanu.

Finanšu auditori konstatējuši, ka ĶNKA vairāk nekā 20 darbiniekiem par papildu darbu regulāri, pat vairākus mēnešus pēc kārtas, izmaksātas piemaksas, kas pārsniedz likumā atļautos 20% no algas – piemaksu apmērs svārstās no 100 līdz 480 latiem mēnesī. Piemaksas darbiniekiem uz uzņēmuma līguma pamata izmaksātas pat viņu atvaļinājuma laikā.

Kā norāda auditori, veicot piemaksas, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam piemaksu apjoma griestiem, ĶNKA budžeta izdevumi ir nepamatoti palielināti un būtu atgriežami pašvaldības budžetā.

Ierasta prakse ĶNKA bijusi slēgt uzņēmumu līgumus ne tikai ar fiziskām un juridiskām personām, bet ar aģentūras darbiniekiem par veicamajiem darbiem, kas sakrīt ar viņu darba tiešajiem pienākumiem. Piemēram, ar ĶNKA mārketinga projekta vadītāju noslēgts uzņēmumu līgums par mārketinga pasākumu organizēšanu.

Uzņēmumu līgumi slēgti, piemēram, par anketas “Drauga karte” apkopošanu, par pasta adrešu apkopošanu un elektronisko adrešu ievadīšanu, par kultūras nama pārraudzības pakalpojumiem, par konsultācijām saimnieciskos jautājumos, par gida pakalpojumiem pamatskolas skolēniem, par informācijas sistēmu drošības speciālista pakalpojumiem, par informatīvo stendu sakopšanu un informācijas izlikšanu. Vairums uzņēmumu līgumu slēgti ar cilvēkiem par organizatoriskās palīdzības sniegšanu.

Finanšu revīzijā arī konstatēts, ka faktiski noslēgtie uzņēmumu līgumi atbilst darba līguma pazīmēm, jo tajos nav skaidri definēts darba uzdevums, darba veids, apjoms un cena, kā arī akti par darbu izpildi faktiski neko nepasaka par veikto darba veidu, tādējādi pārkāpjot attaisnojuma dokumenta noformēšanas prasības. Piemēram, uzņēmuma līgums paredz, ka fiziskā persona veiks sīkos remontdarbus, bet darbu pieņemšanas nodošanas aktā teikts “izpildītājs veicis jurista pakalpojumus 40 stundas”.

Tas, ka ĶNKA ir slēgusi ar darbiniekiem uzņēmuma, nevis darba līgumus, tā darbiniekam ir liegusi saņemt visas sociālās garantijas, kas pienākas darba ņēmējam saskaņā ar darba līgumu, norāda Bērziņa.

ĶNKA tiek pārmesta arī nepamatota darba algu palielināšana 2011. gadā, turklāt atsevišķām personām noteiktas nepamatoti augstas algas, piemēram, vienā gadījumā aprēķinātā alga pat bijusi 1310 lati, bet nav saprotams par ko, jo vienlaicīgi izpildīt 2,5 slodzes darba apjoma nav iespējams. Vienlaicīgi ticis maksāts par vienu darbu diviem cilvēkiem.

Tāpat auditori konstatējuši, ka ir pārkāpts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, aģentūras direktoram izmaksājot pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu.

Izvērtējot ĶNKA noslēgtos saimnieciskos līgumus un veiktās iepirkumu procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, konstatēts, ka slēgti līgumi par vienveidīgu pakalpojumu un preču iegādi, neveicot atbilstošas iepirkuma procedūras, tādējādi nenodrošinot ekonomisku un lietderīgu aģentūras līdzekļu izlietojumu. Vairāki līgumi par juridiskajiem pakalpojumiem noslēgti, pie rēķina nepievienojot aktus par izpildīto darbu.

Noslēgtajos saimnieciskajos un uzņēmumu līgumos pamatā netiek skaidri definēts līguma priekšmets, kā rezultātā nav iespējams gūt priekšstatu par pakalpojuma būtību un apjomu.

ĶNKA darbiniekiem tiek pārmesta arī darba auto izmantošana privātajām vajadzībām, degvielu apmaksājot no aģentūras līdzekļiem. 2011. gadā ĶNKA ir ņēmusi patapinājumā no saviem darbiniekiem četras automašīnas, līgumu par to nav. Izvērtējot atsevišķus līgumus 2012. un 2013. gadā par automašīnu patapinājumu, konstatēts, ka automašīnas pilnībā nodotas ĶNKA rīcībā un aģentūra sedz visus ar to uzturēšanu, tehnisko apkopi un remontu saistītos izdevumus.

Tāpat konstatētas fiktīvi sagatavotas ceļazīmes, automašīnas izmantošana darba vajadzībām atvaļinājuma laikā, ceļazīmēs neuzrādīti brauciena mērķi un spidometra rādījumi, apmaksāti izdevumi par pārtērēto degvielas limitu. “Tas viss norāda, ka ĶNKA darbinieki, tostarp tās direktors, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli – automašīnas izmanto savām vajadzībām, degvielas izdevumus sedzot no aģentūras budžeta līdzekļiem,” norāda pašvaldības pārstāvji.

Auditori arī atklājuši, ka darbā aģentūrā ir pieņemti darbinieki, neskatoties uz to, ka ĶNKA štatu sarakstā konkrētais amats nemaz nav izveidots. Tāpat darbinieks pieņemts bez amatā nepieciešamajām zināšanām un, jau esot darbā, nosūtīts uz apmaksātām apmācībām kvalifikācijas paaugstināšanai.

2012. gadā ĶNKA noslēgusi līgumu ar individuālo komersantu par darba aizsardzības vecākā speciālista pakalpojumiem. Taču nav pamatojuma, kāpēc aģentūra pērk šāda veida pakalpojumu, ja pirms tam ar ĶNKA rīkojumu uz darba aizsardzības speciālista kursiem ticis nosūtīts direktora asistents un norīkots par darba aizsardzības, drošības un ugunsdrošības speciālistu.

Kā ziņots, konstatējot apjomīgo līdzekļu izšķērdēšanu aģentūrā, Ķekavas novada domes sēdē 27. septembrī nolemts aģentūru likvidēt, izveidojot atsevišķus kultūras centrus Baložos, Ķekavā, Daugmalē un Tūrisma koordinācijas centru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā, te nu redzams, cik ļoti pašvaldībām nepieciešams pārdalīt IIN!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+