Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Finiera tankkuģi un akustiskais saplāksnis (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Jānis Ciems

Par rūpnīcas atbalstu mazajiem meža īpašniekiem, par inovatīviem finiera produktiem un jauno rūpnīcu Kuldīgā saruna ar “Latvijas finiera” valdes priekšsēdētāju Jāni Ciemu.

– Kāpēc finansiāli atbalstāt mazos meža īpašniekus?

– Mēs atbalstām tos, kuri vēlas apmežot nelielas zemes platības, lai tās neaizaugtu ar krūmiem. Mēs subsidējam stādus, slēdzam ar zemniekiem līgumu par to, ka viņi uzņemas atbildību par šiem stādījumiem un kopj tos. Tā visa mērķis – lai Latvijā nebūtu pamestu un nekoptu zemju. Lai bērzs aug nākamajām paaudzēm! Kamēr koki izaugs, birzis rotās ainavu, bet vēlāk bērza kok­sni var izdevīgi realizēt kok­rūpniekiem.

– Pieprasījums pēc augstvērtīga saplākšņa ir lielāks, nekā iespējams to saražot?

– Tā gluži nav, ka nevar saražot, mūsu jaudas atbilst tām iespējām, ko prasa tirgus. Bērza koksnei ir lieliskas īpašības – tā ir blīva, viendabīga un elastīga. Izmantojot modernas ražošanas tehnoloģijas, nodrošinām, lai gatavā produkcija būtu patiešām augstvērtīga. Piemēram, izmantojot šos saplākšņus sašķidrinātās gāzes tankkuģu būvē, iespējams nodrošināt tilpņu hermētiskumu un nepieciešamo gāzu caurspiešanās koeficientu pie dinamiskām slodzēm, kuģiem šūpojoties viļņos.

– Pie kā uzņēmums šobrīd strādā?

– Mēs esam uzsākuši lielas investīciju programmas turpmākai izaugsmei. Ražotnes mums ir Rīgā, Latgales reģionā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā. Katra no rūpnīcām specializējas noteiktu īpašību un izmēru saplākšņu ražošanā. Tāpēc mēs klientiem varam piedāvāt ļoti plašu produktu klāstu un apmierināt viskaprīzākās prasības. Kā vienu piemēru var minēt akustisko saplāksni, kurā ir neskaitāmi urbumi, lai skaņas viļņi, saskaroties ar šādu saplākšņa virsmu, tajos ienāk, apmaldās un pazūd.

Lielas investīcijas mums ir Rīgā, jo pirms diviem gadiem rūpnīcā “Lignums” notika ugunsgrēks, un viss pagājušais gads pagāja šī ugunsgrēka seku likvidācijā. Mēs nebijām gatavi tam, ka deviņus mēnešus vajadzēs formēt atļaujas sākt remontu. Deviņus mēnešus cehs nostāvēja bez jumta. Negadījums notika 2014. gada decembrī, bet atjaunošanu varējām uzsākt vien nākamā gada septembrī. Es saprotu, ka nopietni darbi jāveic ar sagatavotiem projektiem, taču jārod risinājums, kā šādās ārkārtas situācijās sakārtot likumdošanu, lai ražojošs uzņēmums pēc iespējas ātrāk varētu atsākt darbu. Vislabākais laiks celtniecībai – pavasaris un vasara – pagāja, saskaņojot dokumentus un gatavojot ekspertu slēdzienus.

– Kā klājas finiera ražotājiem Somijā un Igaunijā?

– Somijā rūpnīca palielina ražošanas apjomu un ļoti veiksmīgi papildina to produktu klāstu, ko mēs ražojam Latvijā. Somijas saplākšņa ražošana ir pieredzes bagāta, kopā strādājot mēs ne tikai piedāvājam klientiem plašāku produktu klāstu, bet arī viens no otra mācāmies. Esam iepazinušies ar mums jaunām metodēm koksnes krājumu uzglabāšanai vidē, kas nepieļauj atmosfēras ietekmi uz koksnes īpašībām.

Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Igaunijas būvniekiem. Rūpnīcai Kohilā koka konstrukcijas izgatavo Igaunijas firma, kurai ir liela pieredze to ražošanā. Mūsu mērķis ir, lai koks un tā izstrādājumi tiktu popularizēti kā līdzvērtīgs būvniecības materiāls, un esmu pārliecināts, ka tuvā nākotnē koka kon­strukcijas tiks izmantotas tikpat bieži, kā šodien izmanto betona un metāla konstrukcijas.

– Tad jau jaunās rūpnīcas būvē Kurzemē arī izmantos koku?

– Jā, taču rūpnīcu necelsim pie Kalvenes, kā tas bija sākotnēji domāts, bet gan Kuldīgā. Izvērtējot investīciju apjomu, kāds vajadzīgs, ceļot ražotni zaļā pļavā, secinājām, ka tas nav labākais risinājums. Infrastruktūras izbūve ir ļoti dārga. Tāpēc iegādājāmies nepabeigtu būvi pie Kuldīgas, kura atrodas industriālajā zonā. Mēs būsim tuvāk darbaspēku resursam un infrastruktūrai. Šogad plānojam izbūvēt koklaukumu un šķirošanas līniju, bet pēc pāris gadiem, domāju, griezīsim lentīti finiera ražotnei.

– Varbūt domājat arī par jauna siltināmā materiāla ražošanu?

– Izmantojot koksni, nopietni jādomā par tās pilnu pārstrādi. Nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa koksnes aiziet saplāksnī, bet divas trešdaļas nonāk koksnē, kas tiek izmantota citu kompāniju plākšņu ražošanā. Mēs to pārdodam MDF un skaidu plātņu ražotājiem, bet mazvērtīgākā koksne aiziet enerģijas ražošanā. Tādēļ veicām eksperimentu, kurā noskaidrojām, vai šo koksni var samalt un izmantot kā izolācijas materiālu.

Secinājām, ka no bērza siltināšanas paneļus var uztaisīt, taču mēs neesam gatavi to darīt tuvākajos gados, jo tirgū ir šāda produkta piedāvājums no skuju koka, kam labākas dabiskās bioloģiskās noturības īpašības. Ja mēs bērza koksni impregnēsim ar fungicīdiem, tad tā eko būšana aizies otrā plānā. Turklāt Latvijā ir dārga elektrība, kas jāņem vērā jaunu produktu attīstībā un ražotņu izveidē. Protams, ka dzīvē prioritātes un iespējas nepārtraukti mainās, tādēļ neizslēdzu iespēju atgriezties pie sākotnējās ieceres.

Mēs skatāmies citā virzienā. Bērza koksne ir ne tikai dabisko šķiedru izejmateriāls, tajā ir vērtīgi ķīmiskie elementi ar ļoti augstām antiseptiskām īpašībām. Jādomā, kā tos izdalīt! Kādreiz no bērza ražotā darva bija Latvijas eksporta prece. Es nesaku, ka mums jāražo darva, taču jāmāk paņemt tās frakcijas, kuras saglabā antiseptiskās un aizsardzības īpašības un jau kā cits produkts jāpiedāvā tirgū.

Sinerģijā ar zinātni ir jārod labākais risinājums, kas saliktu kopā ražotāju iespējas, zināšanu potenciālu un tirgus vajadzības. Ja to visu izdodas sadabūt vienā veselā, tad zinātnieki redz savu ideju piepildījumu, ražotājiem paveras bizness un tirgū nonāk jauni produkti.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cienītie, rokas nost no lauksaimniecības zemes, jūs ar savām darbībām piesakat reālu karu zemniekiem! Kopiet savus mežus, kur darām ir vēl atliku likām!

  2. Ļoti labi skaidrojumi ,tie atsedz dažādas nostādnes un ieved lielā biznesa domāšanas stilā. Latvijai firma ir milzenis ,bet ne uz pasaules fona. Būtu interesanti uzzināt kuras firmas ir galvenie konkurenti ,kurās produktu grupās “iet” visgrūtāk .Kāda ir sertifikācijas prakse dažādās valstīs un nozarēs ,jo stāstījums atsedz darbību ļoti atsķirīgās nozarēs un nozaru iekšējo novirzienu prasībās.Piemēram , celtniecībā konstruktīva materiāla vai apdares pielietojumā ,gāzes vedējkuģu tanku oderēšanā,te būtu interesanti uzzināt par kāda tipa gāzēm iet runa ,temperatūru režīmiem ,ķīmiskās agresivitātes parametriem utt. . Vai Dienvidkoreja turpina pirkt Latvijas vai firmas kā tādas ,produktus ? Kādas ir pārdošanas manevrēšanas iespējas un arī nepieciešamība ātri reaģēt uz pieprasījuma kombināciju izmaiņām .

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+