Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. aprīlis, 2014
Drukāt

Puse no SIA, kas iegādājušās lauksaimniecības zemi, ir ar ārzemju kapitālu (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Aizvadītajos divos gados Latvijā lielākās lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA. To īpašumā pašlaik varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14 procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības.

Kā var spriest no Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavotā svaigākā tirgus pārskata, aizvadītajos gados SIA bijusi pati izdevīgākā juridiskā forma ārzemniekiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkšanai Latvijā. Likumā gan ir noteikts, ka lauksaimnieciskās zemes iegādei ārzemniekiem jādibina tāda SIA, kurā vairāk nekā puse pamatkapitāla pieder Latvijas pilsoņiem. Bet no neoficiāliem avotiem zināms, ka šajos kopuzņēmumos Latvijas pilsoņi ir īpašnieki vien “uz papīra”, viņiem patiesībā nepieder nekas. SIA dibinātas un zeme nopir­kta par ārzemnieku naudu, un latviešiem šajā nodibinājumā ir vien dekoratīva loma.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, aptuveni puse šo SIA it kā ir tādas, kurās ieguldīts tikai vietējais kapitāls. Otru pusi veido sabiedrības ar jauktiem vai tīriem ārzemju kapitāliem, kur dominē Dānija, Zviedrija un Vācija. Dānijas kapitāls zemes pirkumos visvairāk ieguldīts Kurzemē un Zemgalē, bet Zviedrijas – Latgalē.

Taču, ņemot vērā, kāda bieži mēdz būt Latvijas pilsoņu loma minētajos kopuzņēmumos, ārzemju kapitāla īpatsvars SIA, kuru īpašumā jau ir lielas lauksaimnieciski izmantojamās zemes platības, patiesībā varētu būt ievērojami lielāks. Turklāt, ja šo SIA īpašnieki ir Latvijā reģistrēti uzņēmumi, tad kapitālu izcelsme pat ir grūti noskaidrojama, tikpat labi darījumos ieguldītā nauda tāpat var būt ieplūdusi no ārzemēm.

Ja šomēnes Saeima nevienosies par Zemkopības ministrijā sagatavotajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuros zemes pircējiem paredz taisnīgas prasības – lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi un apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimnieciski –, tad pērn Valsts prezidenta Andra Bērziņa (kopīgi ar toreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu) parakstītais rīkojums nr. 5 pārvērtīsies par mīkstu papīriņu. Un ārzemju kapitālu plūsmai un neierobežotai zemes pirkšanai zudīs arī pēdējais formālais šķērslis.

Protams, nevar apgalvot, ka pašlaik nodibināto SIA īpašnieki ir tikai ārzemnieki. Tie var būt arī vietējie zemnieki, kuri apstrādā zemi, tāpat zemes uzpircēji, kuri nekad nav domājuši nodarboties ar lauksaimniecību. Tā kā SIA nav obligāti jānodarbojas ar šo ražošanu, tā zemi var iegādāties jebkādiem mērķiem, tostarp spekulācijām.

2013. gadā SIA nopirkušas aptuveni divas reizes vairāk zemes nekā zemnieku saimniecības. Kurzemē un Rīgas apkārtnē – pat trīs līdz četras reizes vairāk nekā zemnieku saimniecības vai privātpersonas.

Kaut arī plašsaziņas līdzekļos un citur patriotiski noskaņoti ļaudis publiski skandina: “Nepārdosim ne pēdu tēvu sviedriem un asinīm slacītās zemes!”, VZD tirgus pārskata dati liecina, ka aizvadītajos trijos gados Latvijas iedzīvotāji bijuši lielākie pārdevēji. 2011. gadā viņi pārdeva 43 000, bet 2013. gadā – 35 000 hektāru. Vislielākā zemes izpārdošana, kur pārdevēji bijuši iedzīvotāji, bet pircēji – SIA, notikusi 2011. gadā Latgalē.

Tirgus lietpratēji vienprātīgi atzīst, ka aizvadītajos trijos gados lauksaimnieciski izmantojamai zemei tirgū bijis vislielākais pieprasījums, kas savukārt izraisījis cenu kāpumu. Pēc nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” tirgus pētījuma, visaugstākās cenas lauksaimniecības zemēm 2013. gadā bija Zemgalē, kur darījumu summas dažreiz pat pārsniedza 4800 eiro par hektāru. Savukārt viszemākās cenas bija Latgalē – ap 700 eiro par hektāru. Pēc VZD datiem, cenas augušas vidēji par aptuveni 12 procentiem gadā.

zeme_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Artūrs Malta, LLK, LZS un LAO biedrs Atbildēt

    AP likums un Lēmums no 1993.gada 30. marta atcēla visus nacionalizācijas aktus, kas pieņemti laika posmā no 1940.gada 17 jūnija līdz 1990. gada 4.maijam par spēkā neesošiem.

    Tad kāpēc neatdod nacionalizēto?
    Vai tāpēc, ka nacionalizācijas nebija? Juridiski nacionalizācija bija Latvijas Valsts laikā. Padomju nacionalizācija bez atlīdzības juridizki saka konfiskācija, bet tautas valodā – LAUPĪŠANA!!!

    Kas tad ir pie varas, kas iztirgo nolaupīto???

  2. Pilsētā īpašumus izpārdot krieviem goda lieta,lauku zemes pārdošana dāņiem noziegums.Kur te loģika?

  3. Latvieši neko citu nemāk kā tikai būt par par svešu kungu kalpiem šeit Latvijā un ārzemēs.

  4. Zeme ir tautas iipashums un zemes izpaardoshana ir noziegums. Zemi driikst tikai iznomaat! Agraak bija likums,kas noteica zemes nomas terminjus no 50-99 gadiem.Un arii tad shii noma bija likumiiga ,ja nomnieks pats apstraadaa sho zemi! Muusu valdiiba ir galiigi “iebraukusi auzaas”
    Jaaizdod saemas riikojums,kas atcelt visu sho “pirkumu” likumiibu!
    Kategoriski ir jaaizliedz lauksaimnieciibas zemju apbuuve! Anuleet visuas mazdaarzinju privaatiipashuma tiesiibas,jo pat komunistu laikos,shiis zemes tika izdaliitas ar nosaciijumu,ka valsts atstaaj sev likumiigas tiesiibas,jebkuraa laikaa,anuleet sho zemju izmantoshanu privaataam vajadziibaam un uz shim zemeem bija kategoriski aizliegta buuvnieciiba! Visi shie mazdaarzinju kooperatiivi ir nelikumiigi piesavinaatas valsts zemes!
    Nez kaads ir valsts amatpersonu viedoklis shai jautaajumaa?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (2)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+