Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūnijs, 2012
Drukāt

Fiskālās disciplīnas tirgus beidzies

fiskals_afp_4

Lai nodrošinātu atbalstu ES fiskālās disciplīnas līgumam, Ministru prezidents un finanšu ministrs nav skopojušies ar solījumiem.
 Par spīti iepriekš izskanējušajām bažām un garām debatēm, Saeima vakar ratificēja Eiropas Savienības Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb tā saukto fiskālās disciplīnas līgumu.

 

Finanšu ministrs Andris Vilks, uzrunājot deputātus, sacīja, ka Latvijai daudzas no līgumā iekļautajām taupības lietām jau ir saprotamas, bet citām Eiropas valstīm tās varētu būt jaunums. Viņš arī bija sagatavojis septiņus konkrētus argumentus, lai pārliecinātu deputātus atbalstīt šo dokumentu. Pirmkārt, tas atbilstot Latvijas interesēm stiprināt Eiropas Savienību, novēršot pārliekus budžetu deficītus un finanšu tirgu nestabilitāti. Otrkārt, līgums atbilstot Latvijas noteiktajam kursam “nedzīvot pāri saviem līdzekļiem”. Treškārt, tas pasargāšot valsti no nonākšanas parādu jūgā, jo paredz izaugsmes gados veidot uzkrājumus. Ceturtkārt, tas mazināšot maksu pat Latvijas parādzīmēm. Piektkārt, šis līgums būšot labs arguments, lai Latvija nākotnē sev izcīnītu lielāku finansējumu no Eiropas Savienības. Sestkārt, Latvijas vilcināšanos atbalstīt šo dokumentu ārvalstīs varot uztvert kā mūsu vājuma pazīmi. Septītkārt, fiskālā disciplīna nevis žņaugšot attīstību, bet tikai to veicināšot, ko esot apliecinājis taupīgās Igaunijas piemērs.

“Mūsu iedzīvotājs, parastais Latvijas iedzīvotājs, parastais uzņēmējs, ilgojas pēc stabilitātes, pēc ilgtermiņā izprotamas valsts attīstības, lai nebūtu šādi tādi populistiski izgājieni, kad valsts pilnīgi aizmirst gan par fiskāliem jautājumiem, gan par parādu jautājumiem. Iekrīt kaut kādā eiforijā, solījumos. Nodrošināsim beidzot šo stabilitāti!” aicināja Vilks.

 

Politiskais tirgus 
pilnā sparā

Tomēr ministra septiņi argumenti līguma kritiķus īsti nepārliecināja. Galvenokārt pret to iebilda “Saskaņas centra” (“SC”) deputāti. Piemēram, Igors Pimenovs biedēja, ka līgums neļaušot nepieciešamā apjomā veikt investīcijas Latvijas infrastruktūras, zinātnes un izglītības attīstībā, kā arī demogrāfijas problēmas risināšanu. Savukārt viņa kolēģis Sergejs Mirskis asi izteicās, ka ES fiskālās disciplīnas līguma atbalstītāji “padomju laikos skrēja un laizīja vienu vietu Kremlī, bet tagad to pašu dara Rietumos”, izpelnoties Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (“Vienotība”) aizrādījumu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji gan no Saeimas tribīnes, gan sarunās ar žurnālistiem nekautrējās atzīt, ka pirms balsojuma ir tirgojušies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

 

Viņi arī ironizēja, ka tas būs vienīgais veids, kā šis līgums strādās Latvijas iedzīvotāju labā. Apmaiņā pret savu atbalstu līguma ratifikācijai ZZS izspieduši no premjera solījumu Briselē stingri aizstāvēt platībmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem, ieviest īpašu kreditēšanas programmu Latvijas iedzīvotājiem zemes pirkšanai, nodot Saeimas izvērtēšanai Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas projektā, kā arī realizēt vairākus konkrētus projektus Latgales attīstības plāna ietvaros (piemēram, salabot ceļu Līvānu novadā).

 

Iespēju pirms līguma apstiprināšanas pakaulēties ar koalīcijas partneriem izmantoja arī Nacionālā apvienība (NA), kas dienu iepriekš pēc valdes sēdes bija paudusi šaubas par nepieciešamību steigties šajā jautājumā. Nacionālistiem bija bažas par iespējamiem grozījumiem līgumā pēc tā ratifikācijas un dokumenta ietekmi uz Latvijas suverenitāti. Tādēļ ceturtdienas rītā uz NA valdes sēdi ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija), kā arī “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Apvienības pārstāvis Raivis Dzintars neslēpa, ka diskusijas laikā deputāti skāruši arī citus sev svarīgus jautājumus. No finanšu ministra esot saņemti solījumi piešķirt papildu finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam, palielināt mūzikas skolu pedagogu atalgojumu un atjaunot mērķdotācijas tautas mākslas kolektīviem. Tāpat esot pārrunāta ideja veidot īpašu Dzimstības veicināšanas fondu. “Protams, brīžos, kad kritiski nepieciešams NA atbalsts, koalīcijas partneri mūsu idejās ieklausās daudz uzmanīgāk. Un būtu taktiski nepareizi šādu brīdi neizmantot,” uzskata R. Dzintars.

 

Ministrs: 
steiga attaisnosies

Izšķirošajā balsojumā fiskālās disciplīnas līgumu atbalstīja 67 deputāti (valdošā koalīcija + vairākums no ZZS), pret balsoja 29 apvienības “Saskaņas centrs” deputāti, bet Iveta Grigule (ZZS) atturējās.

Faktiski fiskālās disciplīnas līgums attieksies tikai uz valstīm, kur jau ir ieviests eiro. Tādēļ opozīcijas pārstāvji pauž neizpratni par Latvijas steigšanos. “Ja mums ir skaidra izšķiršanās un vīzija, tad labāk izdarīt to ātrāk, nevis atlikt uz rudeni, kad būs jālemj par budžetu un būs vēl vairāk dažādu spekulāciju,” vilcināšanās taktiku noraida A. Vilks.

 

Uzziņa

Ko paredz fiskālās 
disciplīnas līgums?

Līguma “Par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” mērķis ir vienoties par noteikumiem, kas stiprinās budžeta disciplīnu un veicinās ekonomikas politiku koordinēšanu eirozonas valstīs. Piemēram, dokumentā noteikts, ka dalībvalstu budžetam jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu. Budžeta deficīts pieļaujams tikai īpašos gadījumos un nedrīkstētu pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta. Ja kādas valdības parāda attiecība pārsniedz 60% no IKP, citas līgumu parakstījušās valstis apņemas parādnieku pabalstīt. Šīs prasības būšot jāiestrādā arī dalībvalstu likumos. Tāpat līgums paredz atbildību par tajā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) konstatē, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus, jebkura no valstīm vēršas ES tiesā (EST). Valstis var vērsties viena pret otru EST par šajā līgumā ietverto fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumu arī neatkarīgi no komisijas atzinuma. Ņemot vērā, ka līgums par ES darbību paredz, ka EST nav jurisdikcijas vērtēt valstu budžetus, EST šā līguma ietvaros ir tiesīga vērtēt tikai to, vai fiskālās disciplīnas noteikumi ir iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā un vai tiem ir pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu. Līgumu bez Latvijas ratificējušas vēl četras valstis – Grieķija pilnībā pabeigusi ratifikācijas procesu, bet Portugālē, Slovēnijā un Rumānijā pabeigta ratifikācija parlamentos. Īrija vakar par līguma likteni lēma referendumā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+