Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. septembris, 2015
Drukāt

Fleija: Pārmetumiem par nevēlēšanos sadarboties ar NBS nav pamata (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Latvijas Kara muzeja direktorei Aijai Fleijai muzeja darbinieku atklātā vēstule, kurā pausta kritika par viņas darbu, ir negaidīts un nesaprotams notikums un vēstulē minētajam viņa nepiekrīt.

Lai arī aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (ZZS) veltīto atklāto vēstuli parakstījusi lielākā daļa, proti 51 no 68 muzeja darbiniekiem, iestādes direktore atkāpties nedomā.

Kā aģentūrai LETA sacīja Fleija, viņasprāt, šī notikuma iniciatori ir divi muzeja darbinieki, no kuriem viens ir muzeja Izglītības nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs. Viņa pieļauj iespēju, ka darbinieku iniciatīvai par pamatu varētu būt nodoms muzejā veikt strukturālas izmaiņas vai arī Mitenberga neapmierinātība ar viņa darba rezultātu novērtējumu.

Fleija arī apgalvo, ka vairākuma parakstu iegūšanai idejas iniciatori izdarījuši gan spiedienu uz saviem kolēģiem, gan arī aicinājuši parakstīties zāles uzraugus.

Fleija uzskata, ka arī paustajiem pārmetumiem par nevēlēšanos sadarboties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nav pamata. Viņa saka, ka šo pārmetumu pamatā, visdrīzāk, ir augusta sākumā notikušais latviešu strēlnieku piemiņai veltītais pasākums Vērmanes dārzā. Muzejs šim notikumam veltītos sarīkojumus organizēja Vērmanes dārzā, savukārt NBS – Daugavmalā, jo Vērmanes dārzā nav iespējams izrādīt armijas tehniku. Ņemot vērā, ka pie šī pasākuma izstrādes muzejs strādāja kopš 2013.gada un viss jau laicīgi tika sagatavots un izplānots, muzejam nebija iespējas atsaukties NBS aicinājumam ar savu pasākuma programmu pārcelties uz Daugavmalu.

“Iespējams, ka NBS to ņēma ļaunā, taču neviens ar mani par to nav runājis,” sacīja Fleija, piebilstot, ka sadarbība muzejam ar NBS visu laiku notiek, kā arī tā tiks turpināta.
Muzeja darbinieki direktorei pārmet arī muzeja ēkas sliktā stāvokļa nesakārtošanu. Fleija piekrīt, ka ēkā ir lietas, kas jāuzlabo un jāsaved kārtībā, proti, primāri jāsakārto ēkas pamati, lai apturētu mitruma nokļūšanu muzejā, kā arī jāsaved kārtībā jumts, kas tek.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija (AM) sākusi dienesta pārbaudi, pamatojoties uz muzeja darbinieku saņemto vēstuli, kurā asi kritizēta Fleija.

Dienesta pārbaudes mērķis ir izvērtēt vēstulē minētos faktus un apzināt Latvijas Kara muzeja vadības rīcību un pieņemtos lēmumus. Ņemot vērā, ka tiek veikta padziļināta dienesta pārbaude, tā var ilgt vairākus mēnešus. Pārbaudē tikšot izvērtēta visa pieejamā informācija un fakti par radušos situāciju un apstākļiem, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas preses pārstāve Dace Kundrāte.
Muzeja darbinieki savā vēstulē norāda, ka muzeja direktorē vairs nesaskata līderi un rīcības spējīgu vadītāju, kas turpmāk spētu īstenot muzejam uzstādītos mērķus.

Vēstules parakstītāji apgalvo, ka Fleijai profesionālās ētikas pamatprincipi ir tikai deklaratīvs lozungs. Darbinieki saka, ka muzejs vadīts autoritārā jeb vienpersoniskā stilā un tas sekmējis darbinieku iniciatīvas izskaušanu, nevēlēšanos brīvi izpaust savu radošo garu un saspringtu darba atmosfēru. Muzeja direktore arī esot līdz minimumam samazinājusi muzeja zinātniskās padomes lomu lēmumu pieņemšanā par muzeja attīstību un ilgtspējas nodrošināšanu.
Darbinieki arī pauž, ka Fleija darbā un lēmumu pieņemšanā pārsvarā balstās uz emocijām, nevis uz zināšanām balstītiem argumentiem vai muzeja kolektīva viedokli un ierosinājumiem.

Vēstules parakstītāji apgalvo, ka muzeja infrastruktūra Fleijas vadības laikā nav radikāli uzlabojusies – muzeja krātuves regulāri applūst, jumts tek, ventilācijas sistēma nedarbojas, sanitārie mezgli neiztur apmeklētāju slodzi, taču risinājumi šīm problēmām gadiem netiek meklēti.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Zāles darbinieki neskaitās LKM darbinieki?!

  2. Nu ir gan direktorei dūša. Kolektīvs atsakās, bet viņa turēsies ar abi roki pie krēsla. Pensija plāna? Naudu gribas? Vai nezina, ko mājā darīt? Ir iespējas kļūt sabiedriski aktīvai. Nav ko spīdzināt kolektīvu. Direktors atbild par mājas neremontēšanu gadiem.

  3. Diemžēl ir LKM ir ļoti skumīgs pasākums, tie ir pagājušā gadsimta 60 gadi… Te pat nav runa par līdzekļiem, bet par izpratni.. Mums ir unikāla militārā vēsture, būtu ko rādīt un rādīt, iesaistot modernas tehnoloģijas u.t.t. Kā ir viens un tas pats, tā ir… Pat uz 100 Latviešu Strēlnieku simtgadi netika izveidota jauna izstāde…. Tas ir nožēlojami.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+