Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. oktobris, 2014
Drukāt

Flīzēšanas anatomija. Meistara Konstantīna padomi (1)

1. Flīžu līmēšana nav pati sarežģītākā noda

1no3
Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants
Padoms

Ēkas cokola raupjajam apšuvumam paredzētas 10 mm dekoratīvās šuves. Ja šādu krustiņu nav pie rokas, distanceriem ideāli noder parastie veļas knaģi, turklāt no viena iznāk pat divi.

Meistars, kurš paradis par savu darbu saņemt labu algu, teorētiski prot un var visu, un viņam gan par dizaina idejām, gan sagādātajiem materiāliem ir personisks viedoklis, kas sakņojas iepriekšējā pieredzē. Tajā vērts ieklausīties, ja flīzēšanu grasās veikt pašu spēkiem. Saprātīgs kompromiss starp spožām idejām un to īstenošanas iespējām amatierim ne tikai atvieglo uzdevumu, bet arī sola labu kvalitāti. Konstantīns spriež, ka šo darbu spēj paveikt katrs saimnieks, kam ir vēlme to darīt. Ko der ielāgot?

Pats galvenais – pamatnes sagatavošana. Ja virsma nav izlīdzināta un nolīmeņota, normāli uzklāt flīzes nav iespējams. Meistars vēl mēģina izgrozīties ar līmes kārtas biezumu, bet iesācējam atliek vien atmest ar roku vai sajukt prātā. Arī jaunbūvēs grīdām izlīdzinošās kārtas joprojām strīķē ar rokām un pat izciliem profesionāļiem telpas stūri sanāk drusku augstāki, lai gan mērinstrumenti ir moderni.

Flīžu izmēram nav principiālas nozīmes. Jo lielākas, jo ātrāk un vieglāk, turklāt mazāk šuvju. Taču tikai tad, ja visas ne tikai vienā pakā, bet arī sērijā ir vienādas! Pircējam savā ziņā tā ir laimes spēle, vienīgais kritērijs – cena. Lētajai ķīniešu precei atšķiras izmēri, plaknes nav ideālas, tādas labākajā gadījumā der noliktavai vai garāžai. Taču arī mazajos spāņu vai itāļu keramikas cepļos, kur top ekskluzīvas un ļoti dārgas flīzes, reizēm neatvairāmais izskats krasi dominē pār tehnisko kvalitāti, un tad katra ir jāizcilā, kamēr tai vietu atrod, jo pēcāk šuves uzrāda visas neprecizitātes. Zelta vidusceļš – zīmols, kas pazīstams vismaz ražotājvalstī, un pietiekami augsta cena. Protams, arī tad nav garantiju. Akmens masas flīzes, ko pašlaik klāj Konstantīns, spriežot pēc iesaiņojuma, ražotas Itālijā, lai gan katrai otrā pusē rakstīts, ka… Polijā. Kvalitātei gan neesot ne vainas.

Profesijas apguvi vienmēr drošāk sākt ar viena veida klasisko izmēru (20 x 25 cm, 30 x 30 cm) flīzēm, atturoties no kombinēšanas idejām. Loģika – vieglāk aprēķināt izklājumus. Tie laiki, kad sāka no vienas sienas, bet pie otras pabeidza, kā pagadījās, esot pagājuši, tagad flīzes vietas (šuves) pieskaņo gan santehnikai, gan mēbelēm.

  1. Flīžu līmēšana nav pati sarežģītākā noda
  2. Vieglāk ir flīzēt grīdas – var izlikt vi
  3. Flīzēšanas anatomija

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kādreiz – pirms gadiem 14 – būvmateriālu veikalā ieraudzīju itin glītas un ļoti lētas Ķīnā ražotas sienas flīzes. Sajūsmā nolēmu, ka noflīzēšu ar tām visu palielo vannas istabu – no grīdas līdz griestiem. Pieredzes toreiz nebija, tāpēc biju šokā, kad konstatēju, ka tās lētās smukās flīzes ir gauži nevienādas. Taču tad atklāju, ka tās ļoti viegli slīpējas. Uztaisīju šablonu, kurā ievietoju katru flīzi un vienu vai – ja vajadzēja – divas malas pieslīpēju ar smilšpapīru (kuru piestiprināju uz speciālas pariktes,..nezinu, kā to sauc). Rezultāts bija labs – ieguvu itin pieklājīgi noflīzētu vannas istabu par lētu naudu.

Draugiem Facebook Twitter Google+