Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Flokšu liesmās. 9 košākās šķirnes

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Bagātīgā flokšu ziedēšana, kas daudzos raisa rezignētas pārdomas par rudens tuvumu, uzjundī arī krāsu prieku. Flokšu smarža apņem siltās novakarēs, nomierinot satrauktos prātus un pildot sirdi ar mājas sajūtu.

 

Vietas izvēle

Ilgu laiku rudens flokši šķita nedaudz piemirsti, ne tik iecienīti kā citas ziemcietes. Iemesls? Agrākos gados veidotās šķirnes ļoti slimo ar miltrasu. Tās apkarošana prasa ne mazums pūļu un reizēm šķiet, ka šī cīņa ir nebeidzama, jo atkārtojas katru gadu. Pat skaistā, reibinoši smaržojošā ziedkopa nespēj kompensēt miltrasas pēdas uz lapām. Lai ierobežotu slimības izplatību, rūpīgi izvēlas stādīšanas vietu. Flokšus stāda gan saulainās, atklātās, gan viegli noēnotās vietās. Noēnojums piemērots šķirnēm ar tumšiem un košiem ziediem, lai to krāsas saulē neizbalotu.

Ja flokši iestādīti ļoti saulainā vietā un vasarā ilgstoši nav lietus, tie bagātīgi jālaista. Cera sakņu sistēma atrodas tuvu augsnes virskārtai un sausuma periodā cieš no iežūšanas. Protams, saknēm kaitē arī pārāk mitra augsne, tāpēc dārzos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, dobi veido nedaudz paaugstinātu.

Pareizai vietas izvēlei ir liela nozīme arī ziemas periodā. Augus nevajadzētu stādīt pārlieku vējainā vietā, jo asie ziemas vēji drīz aizpūš sasnigušo sniegu. Ja sniega ir maz un sals mijas ar atkušņiem, ziemojošos flokšu cerus vēlams apraust ar sniegu – tas pasargā no krasām temperatūras maiņām un izsalšanas. Pavasarī kūstošie sniega ūdeņi laikus jāaizvada prom.

Nestādiet flokšus zem kokiem ar virsēju sakņu sistēmu, piemēram, zem bērziem, ievām, eglēm, veciem ceriņu krūmiem! Nomāktie augi izstīdzēs un ziedēšana būs nabadzīga. Ja flokšu dobi ierīko pie mājas, jāizvēlas austrumu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai rietumu puse. Dienvidu pusē, saulgozī flokšiem būs par karstu un tie prasīs papildu kopšanu, savukārt ziemeļu pusē ziedēs ļoti pieticīgi, iespējams, neziedēs nemaz.

 

Augsne un mēslošana

Lai katru pavasari arvien vairāk sakuplotu un vasaras nogalē skaisti ziedētu, flokšiem nepieciešams daudz dažādu barības vielu. Vislabāk tie aug irdenā, barības vielām bagātā, pietiekami mitrā smilšmāla augsnē ar vāji skābu vai neitrālu (pH 5,5 – 7) reakciju. Augsni pirms stādīšanas sagatavo laikus: iestrādā labi sadalījušos zirgu vai liellopu kūtsmēslus, satrūdējušu lapu kompostu, koku pelnus un kompleksos minerālmēslus. Tā kā flokšiem ir dziļa un ļoti bārkstaina sakņu sistēma, vēlams, lai auglīgais augsnes slānis būtu vismaz 30 cm dziļumā. Nodrošinot augiem nepieciešamās barības vielas, tie atalgos pūles ar skaistu, kupli lapotu ceru un bagātīgu ziedēšanu. Smagai mālainai augsnei pievieno kūdru, rupju smilti, dolomītmiltus un vairākkārt sastrādā, lai tās struktūra kļūtu vieglāka un ūdenscaurlaidīgāka. Smilšainai augsnei, lai tā labāk saglabātu mitrumu, pievieno mālus vai smagāku dārza zemi.

Ja flokšus pareizi kopj – mēslo, laista, rušina, mulčē, – pat panīkušus cerus var pārvērst krāšņi ziedošos. Agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas, kad parādījušies jaunie dzinumi, dod komplekso mēslojumu, vienlaikus ap ceriem nedaudz uzrušina augsni un mulčē. Maija beigās vai jūnija sākumā mēslo otrreiz – šajā reizē izmanto atšķaidītu vircu (proporcijā 1 : 10), kurai pievienoti koku pelni. Lai mēslojums nebūtu vienveidīgs, pievieno jebkuru komplekso mēslojumu (pusi ēdamkarotes uz 10 l ūdens). Trešajā mēslošanas reizē (jūlija otrajā pusē, pirms flokšu masveida ziedēšanas) lieto komplekso mēslojumu, pirms lietus vienkārši apberot apkārt ceram (50 – 60 g/m²) vai arī atšķaidot ar ūdeni (20 g/10 l ūdens). Tuvojoties rudenim, mēslo ar kālija un fosfora minerālmēsliem (10 g kālija sulfāta un 20 g superfosfāta uz 10 l ūdens).

 

Miltrasa un citas ligas

Visvairāk no vīrusu un sēņu izraisītām slimībām cieš flokšu lapas un ziedi. Audzētāji noteikti ir saskārušies ar flokšu miltrasu: sākumā tā parādās uz apakšējām lapām, vēlāk baltā apsarme izplatās arvien vairāk – augi izskatās kā ar miltiem apkaisīti. Slimības attīstību veicina sabiezināts stādījums, kā arī laika apstākļi (sausums un karstums), novājināti augi. Lai ierobežotu slimības izplatību, jūnija sākumā flokšu cerus apstrādā ar piemērotiem fungicīdiem (topāzu, Bordo maisījumu, šķidro trihodermīnu). Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot ražotāju ieteiktās devas un termiņus. Ja lieto tautas metodes, tas jādara regulāri katru nedēļu. Slimības apkarošanai var izmantot arī sinepju pulveri vai kalcinēto sodu (kā vienu, tā otru izšķīdina ūdenī – 50 g uz 10 litriem). Viens no iespējamiem variantiem ir flokšu apsmidzināšana ar vircu – ārkārtīgi aromātisks, toties pret miltrasu iedarbīgs process! Inficētos stublājus rudenī nolauž pēc iespējas tuvāk augsnes virskārtai, savāc un sadedzina. Pēc lakstu aizvākšanas slimību profilaksei augsni apkārt flokšu ceram vēlams nomiglot ar Bordo maisījumu.

Postošākā slimība ir raibziedainība. Vislabāk to redz flokšu pilnziedā: inficētiem ceriem ziedu krāsa nav vienmērīga, bet gan dažādos toņos. To ierosina mozaīkas vīruss, ko pārnēsā tripši, putu cikādes, stublāju nematode, kurmji. No viena auga uz otru to pārnes arī dārza kopēji, strādājot ar dārza šķērēm, lāpstu, kapli. Augu aizsardzības līdzekļu pret šo vīrusslimību nav. Lai neinficētos arī pārējie augi, slimos cerus izrok un sadedzina kopā ar zemi, kas apņem saknes.

Ja flokši aug ūdensnecaurlaidīgā, skābā un pārlieku mitrā augsnē, atsevišķos ceros kāds no lakstiem novīst. Tā ir verticilārā vīte, ko ierosina patogēnā sēne Verticillium albo-atrum. Augsne obligāti jākaļķo. Savukārt apakšējo lapu nokalšana liecina par fizioloģiska rakstura traucējumiem. To veicina nevienmērīgs mitruma režīms un nepareiza mēslošana (devas un laiks). Augi jālaista un jāievēro pareiza agrotehnika.

Sezonas laikā pret kaitēkļiem flokšu cerus pāris reižu nomiglo ar kādu no insekticīdiem (piemēram, ar aktaru, deci vai fastaku).

Bīstams flokšu kaitēklis ir stublāju nematode. Inficētie augi atpaliek augumā, tiem attīstās kroplas diegveida lapas un sīki ziedi, laksti netipiski zarojas. Flokšu cers nīkuļo un vēlāk aiziet bojā. Stublāju nematode ziemo augsnē pie cera pamatnes un tā saknēs. Ja flokšu šķirne ir ļoti mīļa, tad agri pavasarī, līdzko jaunie dzinumi sasnieguši 4 – 5 cm garumu, no inficētā cera ņem spraudeņus, nomazgā tekošā ūdenī, sprauž vieglā, irdenā substrātā, pārklājot ar plēvi. Mātesaugu izrok un ar visu augsni sadedzina.

 

UZZIŅA

• Phlox grieķu valodā nozīmē – liesma. Tā šo ģinti nosauca slavenais zviedru botāniķis Kārlis Linnejs, kurš 1737. gadā publicēja pirmos flokšu botāniskos aprakstus.

• Mums pazīstamais rudenī ziedošais skarainais floksis (Phlox paniculata) savvaļā aug Ziemeļamerikā mitros mežos un upju ielejās. Skarainajiem flokšiem ir 50 – 100 cm augsti, taisni, izturīgi laksti, klāti ar garenām lapām. Kad šos flokšus sāka audzēt mūsu dārzos, īsti nav zināms, taču, ieguvuši popularitāti Eiropā, tie ieceļoja arī pie mums. Piemēram, Kristiāna Vilhelma Šoha dārzkopības firma Rīgā 1871. un 1872. gadā piedāvāja 59 rudens flokšu šķirnes. Patlaban mūsu dārzos un apstādījumos audzē XX un XXI gs. Eiropā selekcionētās rudens flokšu šķirnes.

 

PADOMI

• Pēc noziedēšanas izlauziet ziedkopas ar sēklām! Tas palīdzēs uzturēt šķirnes tīrību, jo būs novērsta sēklu pašizsēja. Turklāt vēlāk rudenī uzziedēs arī flokšu pazarītes.

• Vairākus gadus vienā vietā augušiem flokšu ceriem atkailinās saknes, tādēļ rudenī tos vismaz 2 – 3 cm biezā kārtā nepieciešams apbērt ar auglīgu kompostu. Uzbērtā mulčas kārta ziemā pasargā no izsalšanas.

• Ja flokšus pavairo ar spraudeņiem, to dara pavasarī. Spraudeņus ņem ar diviem lapu pāriem, apakšējās lapas noņem, augšējās saīsina par trešdaļu no lapas plātnes. Sprauž dobē, vieglā, ūdenscaurlaidīgā substrātā. Lai pasargātu no spilgtās saules, pārsedz ar ēnojamo materiālu. Saulainās dienās vairākkārt rasina.

• Pavairošana ar ceru dalīšanu iespējama gan pavasarī, gan rudenī. Tomēr rudenī tas jādara pietiekami agri, lai augi paspētu iesakņoties un nostiprināties gaidāmajai ziemai.

 

{gallery id=”2068″}

 

Šķirņu varavīksne

Tiem, kuru dārzos krāšņie ziedētāji flokši pagaidām vēl nav raduši vietu, noderēs neliels ieskats plašajā šķirņu klāstā. Tajā katrs var atrast savu krāsu un smaržu.

‘Düsterlohe Zwerg’ – veido kompaktu, 50 cm augstu, nedaudz izvērstu, stingru ceru. Vēlams stādīt noēnotā vietā, jo tumši violetie ziedi (ar nelielu sarkanīgu actiņu vidū) saulē nedaudz izbalo.

‘Fondant Fancy’ – cers ļoti kompakts, 50 cm augsts, zied no jūlija līdz septembrim ar gaiši sārtiem ziediem (vidū tumšāka actiņa). Šķirne izturīga pret miltrasu.

‘Blauer Morgen’ – tumši zili ziedi, kas izgaismojas ēnainās dienās un vakara krēslā, kļūdami spilgtāki. Cers kompakts, 80 cm augsts. Šķirne izturīga pret miltrasu.

‘Margri’ – interesants krāsu salikums: balti ziedi ar violetu ēnojumu un aveņkrāsas gredzentiņu. Cers ir kompakts, stingrs, 80 cm augsts.

‘Natasha’ – ļoti pievilcīga plankumainā flokša (Phlox maculata) šķirne. Ziedi violeti ar baltu, centrs aveņsarkans. Ziedkopa cilindriska, kompakta. Cers 80 cm augsts, stingrs.

‘Schwerins Flagge’ – ziedi sarkanīgi sārti ar baltu (krāsu izkārtojums ziedā līdzīgs šķirnei ‘Natasha’). Cers 90 cm augsts, stingrs. Šķirne izturīga pret miltrasu.

‘Herbstlicht’ – balti ziedi ar sārtu ēnojumu un izteikti sārtu actiņu. Cers 100 cm augsts, kompakts, stingrs. Vēla flokšu šķirne.

‘Herbstwalzer’ – ziedi siltā sārtā tonī ar sarkanu actiņu. Ļoti vēla flokšu šķirne, izturīga pret miltrasu.

‘Daktere Anita’ – Elvīras Zvaigznītes izveidota šķirne. Ziedi violeti sārti, cers 80 – 100 cm augsts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+