Mobilā versija
+7.3°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
8. decembris, 2016
Drukāt

Florbola kapteinis: spēlei atdodam savas sirdis, šāda vilšanās ir šausmīgi sāpīga

LETALETA

Latvijas florbola izlases spēlētāji netiekot Rīgā notiekošā pasaules čempionāta labāko astotniekā pievīluši paši sevi un savus līdzjutējus, kas ir viss sāpīgākais, pēc trešdien piedzīvotā zaudējuma astotdaļfināla cīņā atzina valstsvienības kapteinis Atis Blinds.

Latvijas izlase astotdaļfinālā pēcspēles metienu sērijā ar 5:6 (1:2, 4:0, 0:3, 0:0, 0:1) atzina Dānijas pārākumu, tikai otro reizi šo turnīru vēsturē netiekot labāko astotniekā. Cīņas gaitā mājinieki bija vadībā ar 5:2, taču pēdējā trešdaļā ielaida trīs vārtus, ļaujot pretiniekiem panākt izlīdzinājumu divas minūtes pirms pamatlaika beigām.

“Jāatzīst, ka spēlētājiem bija liels spiediens, jo čempionāts notiek mājās, visi gaidīja labāko rezultātu. Šobrīd ir baigi sāpīgi, drausmīgi sāpīgi. Pievīlām paši sevi un visburvīgākos līdzjutējus pasaulē, un tas sāp visvairāk. Mēs neesam profesionāļi, kas ar spēlēšanu pelna naudu un pēc zaudējuma to var ātri aizmirst. Mēs spēlei atdodam savas sirdis, tāpēc šāda vilšanās ir šausmīgi sāpīga,” pēc cīņas esot tuvu asarām žurnālistiem sacīja komandas kapteinis Atis Blinds.

Otro spēli pēc kārtas Latvijas izlasei neizdevās cīņas sākums, jo ātri tika zaudēti divi vārti. Tiesa, pēc tam otrajā trešdaļā izdevās tikpat ātri atspēlēties.
“Spēles sākumā zaudējām divus stulbus golus. Pretiniekiem, kā krievu žargonā saka, tā bija “haļava”, jo pirmajiem diviem goliem nevajadzēja būt, tie radās ne no kurienes. Pēc tam bija pakaļdzīšanās, taču jāsaka kā ir – otro dienu pēc kārtas pietrūka arī veiksme. Diemžēl atkal nespējām noturēt beigas, savukārt tiesnešu darbību es nevaru komentēt, taču, lai viņi (soģi) paši paskatās videoierakstu un to ko izdarīja,” neapmierināts ar spēles beigām bija Blinds.

“Nevar noliegt, ka mājas sienas un skatītāji iedarbojās uz čaļu psiholoģiju. Mums visu laiku pietrūka agresivitāte, jo tieši ar to mēs izcēlāmies pirms tam, kaut vai pārbaudes spēlēs, jo agresivitāte bija mūsu lielākais trumpis. Šeit tā nebija, jo lielāko daļu vārtu zaudējām tieši agresivitātes trūkuma dēļ. Kaut kur nenostrādājām divcīņās, no stūriem izlaidām uz vārtu priekšu, lai gan vajadzēja elementāri noturēt. Tādas kļūdas var tikai ar spriedzi izskaidrot,” uzskatīja Blinds.

Viņš arī bija pārliecināts, ka komanda turnīra bijusi gatava gan funkcionāli, gan taktiski, taču veiksme šoreiz nav bijusi mājinieku sabiedrotā.
“Bija daudz strādāts, nopietns treneru korpuss piesaistīts, arī specālists no Zviedrijas. Tagad viegli teikt, ka vajadzēja labāk, ka taktika pievīlusi, taču mēs cīnījāmies par katru centimetru laukumā. Pietrūka niansītes, līdz galam nenocīnījāmies un tur arī tas rezultāts. Un, protams, veiksme, pēdējās divās spēlēs tā nebija mūsu pusē. Arī pagarinājumā, kad bumbiņa bija uz pretinieku vārtu līnijas, mums pietrūka tikai veiksmes. Var jau teikt, ka veiksmi jānopelna, bet es nezinu, vai mēs nebijām to pelnījuši. Čaļi visu atdeva, darbā ņēma atvaļinājumus, “zaga” laiku ģimenēm, bet visvairāk žēl mūsu līdzjutējus, kurus pievīlām,” sagrauts bija Blinds.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+