Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

FM: IKP izaugsme šogad būs būtiski zemāka nekā prognozētie 4%

ekonomika_izaugsme

Latvijas valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad būs ievērojami zemāka par Finanšu ministrijas (FM) līdz šim prognozēto 4% pieaugumu, norāda FM, komentējot jaunākos IKP izaugsmes datus.

FM atgādina, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro IKP novērtējumu Latvijas IKP šā gada otrajā ceturksnī pieaudzis vien par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

“Šāds pieaugums ir zemāks kā prognozēts un arī zemāks par šogad pirmajā ceturksnī fiksēto gada IKP pieaugumu. Tomēr jāatzīmē, ka ceturkšņa izaugsme uzlabojusies, un salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP ir palielinājies par 1%, kas ir tuvu vidējam IKP pieaugumam pēdējo četru gadu laikā,” klāsta FM.

Tā kā ātrais IKP novērtējums nesniedz informāciju par visu nozaru attīstību, tikai daļēji iespējams analizēt faktorus, kas noteikuši vājos IKP pieaugums tempus otrajā ceturksnī, atzīst FM. Tā kā galvenos faktorus min rūpniecības attīstību, kur joprojām turpinās izlaides kritums, un vājais pakalpojumu nozares sniegums, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu izlaide palikusi nemainīga.

Tomēr arvien pozitīvi pieauguma tempi vērojami būvniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu augusi par 16%, un mazumtirdzniecībā, kas gada laikā augusi par 4%.

“Jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī negatīvi sākusi ietekmēt arī ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija reģionā, kā rezultātā vēl pirms Krievijas ieviestajām sankcijām bija vērojams eksporta samazinājums uz Krieviju un izlaides kritums ar Krievijas tirgu vairāk saistītajās rūpniecības apakšnozarēs,” atzīmē FM.

Tikmēr pozitīvas tendences vērojamas darba tirgū, kur turpinās gan algu, gan nodarbinātības pieaugums, taču šobrīd iedzīvotāju ienākumu pieaugums apsteidz patēriņa pieaugumu, kas liecina par pieaugošiem iedzīvotāju uzkrājumiem.

Normālā situācijā uzkrājumu pieaugums ir vērtējams pozitīvi, jo tas ļauj palielināt investīcijas tautsaimniecībā, tomēr pašreizējā situācijā, kad pieaug nenoteiktība un palielinās ārējie riski, šādi uzkrājumi lielākoties netiek investēti, kas daļēji izskaidro arī vājos izaugsmes tempus, norāda FM.

Publicētie IKP dati norāda, ka izaugsmes prognozes vajadzēs koriģēt un izaugsme šogad būs ievērojami zemāka, nekā FM līdz šim prognozētie 4%. Papildu tam FM turpina analizēt, cik lielā apmērā Latvijas ekonomikas turpmāko attīstību ietekmēs Krievijas noteiktie importa ierobežojumi.

FM tuvākajā laikā plāno aktualizēt vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognozes, gatavojot 2015. gada budžeta projektu. Prognožu izstrādes procesā FM ņems vērā ne tikai līdzšinējo ekonomikas attīstību un Krievijas noteikto sankciju ietekmi, bet arī ekonomiskās tendences reģionā un potenciālos riskus, kas varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+