Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. jūlijs, 2015
Drukāt

FM: Izdevumi aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Lai gada šā gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums, tomēr vienlaikus vērojama nodokļu pusgada plāna neizpilde par 9,9 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4,368 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro. Turklāt izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās.

Savukārt kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4,586 miljardi eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu – par 160,7 miljoniem eiro nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro vairāk nekā pērn.

Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti vairāk salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem gadu iepriekš, nodokļu ieņēmumu pusgada plāns nav izpildīts par 9,9 miljoniem eiro, norāda FM.

Lielākā neizpilde 20,2 miljonu eiro apmērā vērojama ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tas skaidrojams ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, kā arī ar PVN aktuālā parāda un piešķirto termiņa pagarinājumu apmēra kāpumu šā gada pirmajā pusgadā.

Tāpat pirmā pusgada ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas iemaksām – iekasēti par 11,7 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.

Lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga par 57,4 miljoniem eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – par 30,3 miljoniem eiro.

Salīdzinot ar sešiem mēnešiem pērn, PVN ieņēmumi pieauga par 35,9 miljoniem eiro. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams gan ar veikto PVN iemaksu palielināšanos, gan ar atmaksu samazināšanos.

Kā norāda FM, minēto PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi daļēji kompensē pārējo nodokļu ieņēmumu izpilde virs plānotā pirmajā pusgadā. Tā, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 7,6 miljoniem eiro vairāk, nekustamā īpašuma nodoklis – par 3,8 miljoniem eiro vairāk un muitas nodoklis par 2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 19 miljoniem eiro jeb 5,3%, salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem, kur lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Tas skaidrojams ar dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kritumu par 10% salīdzinājumā ar pērno gadu un transportlīdzekļu skaita, kas patērē dīzeļdegvielu, pieaugumu par 15,7% šā gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) ieņēmumi pieauga par 10,9 miljoniem eiro, kas skaidrojams gan ar mazāku atmaksāto summu, gan lielākām iemaksām, ko ietekmēja gan avansa maksājumu, gan iemaksu pēc UIN deklarāciju rezultātiem palielināšanās.

Savukārt muitas nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem pieauga par 2,5 miljoniem eiro jeb 14,8%, kas skaidrojams ar augstāku uzņēmējdarbības aktivitāti šā gada pirmajā pusgadā.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada sešos mēnešos pieauga par 95,4 miljoniem eiro, kur izdevumi pensijām pieauga par 34,1 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 61,3 miljoniem eiro. Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.

Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 75,9 miljoniem eiro, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 29 miljoniem eiro, savukārt lielākais pieaugums izdevumiem atlīdzībai bija vērojams pašvaldībās – par 46,9 miljoniem eiro.

Izdevumi kāpuši arī preču un pakalpojumu pozīcijā par 39,8 miljoniem eiro, kas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai.

Pirmajā pusgadā vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 36,1 miljonu eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu būvniecības un rekonstrukcijas projektiem, piemēram, Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves būvniecībai, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai, u.c., kā arī kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus, galvenokārt, izglītības iestāžu būvniecības jomā.

FM informē, ka atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018.gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā ir 362,1 miljons eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jāsamazina ministriju skaitu,tās apvienojot! Finanšu ministrijai,sekojot citu ministriju piemēram, jāatsakās no valsts sekretāru vietniekiem!

  2. Sekosim Ziemeļvalstu un Grieķijas piemēram Atbildēt

    Tieši tāpēc šo darbaspēku-miljonārus ir jāapliek ar lielāku nodokli,atjaunojot ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa,nevis pakāpeniski jāsamazina viņiem IIN!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+