Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

FM izvērtēs iespējas prēmēt kultūras pārstāvjus, ja KM sagatavos dokumentus

foto - stock.xchngfoto - stock.xchng

Finanšu ministrija izvērtēs prēmēšanas iespējas par sasniegumiem kultūrā, ja Kultūras ministrija būs sagatavojusi politikas plānošanas dokumentus, kas paredz šādu apbalvojumu piešķiršanu, sacīja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Jautājums par naudas balvām par sasniegumiem kultūrā radās pēc latviešu panākumiem Berlīnes kinofestivālā. Piemēram, sportisti par panākumiem tiek prēmēti, bet kultūras pārstāvji nē.

“Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā tiek piešķirtas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti pamatojoties uz Sporta likumu, attiecībā uz kultūras jomu šāda regulējuma nav,” norādīja ministrijas pārstāvis, jautāts, vai Finanšu ministrija atbalsta kultūras pārstāvju prēmēšanu no valsts budžeta.

Viņš sacīja, ka Kultūras ministrija var sniegt priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvām par papildus finansējuma pieprasījumu, izvērtējot valsts finanšu iespējas, Ministru Kabinetā tiks lemts par atbalstu un tā apmēriem. Vienlaikus viņš norādīja, ka šāds jautājums ir skatāms valdībā likumprojekta “Par valsts budžetu 2014. gadam” sagatavošanas laikā.

Latvijas Radošo savienību padome piektdien iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) pasākumu sarakstu, kuru varētu izmantot prēmēšanai kultūras jomā, aģentūrai BNS apliecināja padomes valdes priekšsēdētāja Ieva Struka.

Viņa informēja, ka Radošo savienību padome ir izveidojusi tabulu ar gada balvām, apkopojot kultūras nozaru iesniegto informāciju. Nozares pieteikušas vienu līdz septiņus, viņuprāt, nozīmīgākos starptautiskos pasākumus, visvairāk šādu notikumu ir mūzikā, kino un mākslā.

Tāpat šajā sarakstā Radošo savienību padome pievienojusi latviešu mākslinieku vārdus, kas daudz sasnieguši starptautiskā līmenī, bet nav saņēmuši valsts novērtējumu.

Struka pastāstīja, ka sarakstā iekļauti, piemēram, Karalienes Elizabetes mūzikas konkurss Beļģijā, Venēcijas biennāle, Berlīnes un Kannu kinofestivāli.

Tomēr viņa atkārtoti uzsvēra, ka naudas balvas nepieciešamas ne tikai par starptautiskiem, bet arī nacionāla mēroga kultūras sasniegumiem. To pašu norādījuši arī nozaru pārstāvji. Struka paskaidroja, ka mazas nācijas nacionālas nozīmes kultūras sasniegumi ne vienmēr ir tiešā veidā eksportējami, bet var būt ar lielu un paliekošu nozīmi Latvijai, bez kuriem nav iedomājama nacionālās kultūras pastāvēšana.

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne aģentūrai BNS piektdien teica, ka ministrija ir saņēmusi priekšlikumus, taču vēl nav paspējusi ar tiem iepazīties. Priekšlikumi tiks izvērtēti kārtējā Kultūras alianses un KM sanāksmē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+