Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. septembris, 2012
Drukāt

FM piedāvā principus NĪN likmes koridora piemērošanai

Foto- LETAFoto- LETA

Finanšu ministrija (FM) rosina noteikt, ka pērn Saeimā pieņemtajos nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likuma grozījumos iekļautajam nodokļa likmes koridoram no 0,2% līdz 3% tiek noteikta robeža 1,5%, līdz kurai pašvaldības var brīvprātīgi noteikt nodokļa likmi vai likmes saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem.

Gadījumā, ja pašvaldība neizvēlēsies savā teritorijā piemērot NĪN koridoru līdz 1,5%, tai ir iespējas saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes 0,2%, 0,4% un 0,6% atkarībā no dzīvojamās platības kadastrālās vērtības, skaidro FM.

Savukārt likmi virs 1,5% varēs noteikt nekustamajiem īpašumiem, kuri netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvos noteiktajai kārtībai, piemēram, pašvaldības teritorijās esošajiem graustiem, kas degradē vidi un apdraud iedzīvotāju drošību, kā arī neapstrādātajai lauksaimniecības zemei. Minētā norma ir iekļauta likumprojektā, paļaujoties, ka pašvaldība, izvērtējot iespējamos gadījumus, kad nekustamais īpašums netiek atbilstoši uzturēts, un atrunājot tos savos saistošajos noteikumos, vadīsies pēc samērīguma principa, lai par nebūtiskiem pārkāpumiem netiktu nesamērīgi palielināts nekustamā īpašuma īpašniekam uzliktais nodokļa slogs, skaidro FM.

Likuma grozījumus FM iesniegusi valdībā. Plānots, ka valdība šos grozījumos varētu izskatīt vienā no tuvākajām sēdēm.

No 2013.gada NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām, jo tās uz vietas varēs precīzāk noteikt šī nodokļa likmi vai likmes atbilstoši katras pašvaldības mērķiem un vajadzībām. Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā noteikt nodokļa likmi vai likmes minētā koridora robežās, tai būs jāizdod saistošie noteikumi.

Visām pašvaldībām būs saistoši vienoti principi, pēc kuriem tiks noteiktas nodokļa likmes. FM rosina pieņemt četrus principus, kas, nosakot NĪN likmi, jāievēro visām pašvaldībām: objektīva grupējuma princips, efektivitātes princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips un prognozējamības un stabilitātes princips.

Objektīva grupējuma princips paredz, ka nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa maksātāji – fiziskās personas un juridiskās personas, nodokļa objekti – dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti.

Efektivitātes princips paredz, ka pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem. Šis princips nozīmē, ka pašvaldībai ir jāizvērtē, kādus nodokļa administrēšanai nepieciešamos pasākumus piemērot, lai tie būtu samērīgi ar šo pasākumu rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem.

Atbildīgas budžeta plānošanas princips noteic, ka pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem. Attiecībā uz NĪN tas nozīmē, ka pašvaldībai pirms lēmuma par piemērojamo nodokļa likmi vai likmēm pieņemšanas ir jāizvērtē, kādi būs paredzamie NĪN ieņēmumi, lai nodokļu maksātājiem būtu drošība, ka nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%.

Prognozējamības un stabilitātes princips paredz, ka nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20%.

FM skaidro, ka prognozējamības un stabilitātes principa ievērošana nepieciešama, lai nodokļa likmes netiktu mainītas katru gadu un nodokļa maksātājiem būtu stabilitātes sajūta un nerastos bažas, vai nākamajā gadā pēkšņi nodokļa likme visiem dzīvokļiem nebūs 1,5%.

Likumprojekts nosaka arī trīs izvēles principus, kurus pašvaldība var piemērot vai nepiemērot pēc saviem ieskatiem: uzņēmējdarbības atbalsta princips, sociālās atbildības princips un teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips.

Arī attiecībā uz nodokļa atvieglojumu noteikšanu likumprojekts paredz, ka pašvaldībām būs obligāti jāievēro objektīva grupējuma, efektivitātes, atbildīgas budžeta plānošanas un sociālās atbildības princips, bet pārējos minētos principus varēs piemērot pēc izvēles.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā vairākas normas, kuru regulējums ir labvēlīgs iedzīvotājiem, atzīmē FM.

Likumā jau pašlaik noteikto nodokļa atvieglojumu maznodrošinātām un trūcīgām personām turpmāk attiecinās ne tikai uz dzīvojamo objektu, bet arī uz šim objektam piekritīgo zemi.

Paredzētas izvēles tiesības pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, 2013. un 2014.gadā turpināt piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabāt nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šī pieauguma ierobežojuma apmēru un piemērošanas nosacījumus. Tādējādi pašvaldībām ir paredzēta iespēja koriģēt nodokļa slogu nodokļa maksātājiem, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības attiecīgās pašvaldības teritorijā un tās iedzīvotāju maksātspēju.

Vienlaikus likumprojekts paredz stingrākus nosacījumus tiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri nepilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz nekustamā īpašuma uzturēšanas kārtību. Papildus tam, ka neapstrādātai lauksaimniecības zemei pašvaldības varēs piemērot paaugstinātu nodokļa likmi 1,5%-3%, likumā tiek saglabāta norma par nodokļa papildlikmi neapstrādātai lauksaimniecības zemei 1,5% apmērā. Tādējādi, ja pašvaldība saistošajos noteikumos paredzēs, ka neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiek piemērota maksimālā NĪN likme 3% apmērā, kopā ar likumā noteikto papildlikmi šai zemei piemērojamais NĪN būs 4,5%. Ja pašvaldība saistošos noteikumus neizdos, tad neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei tiks piemērota esošā kārtība un nodokļa likme būs 3%.

Paredzēts mainīt nodokļa bāzi graustiem. Turpmāk attiecībā uz graustiem pašvaldība nodokli rēķinās no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības atkarībā no tā, kura attiecībā pret konkrēto graustu būs lielāka.

Grozījumi paredz NĪN atlaidi daudzbērnu ģimenēm, kas tiks piemērota ar 2014.gadu. Paredzēts piemērot nodokļa atlaidi 50% apmērā no aprēķinātā nodokļa attiecībā uz dzīvojamo objektu, kurā deklarēti daudzbērnu ģimenes locekļi ar vismaz trīs bērniem, ja minētais objekts pieder kādam no ģimenes locekļiem. Nodokļa atlaide nevarēs pārsniegt 120 latus gadā.

Likuma grozījumi pēc izskatīšanas valdībā vēl būs jāpieņem Saeimā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+