Mobilā versija
+2.9°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
21. janvāris, 2015
Drukāt

FM: šajā plānošanas periodā ES naudu Latvijas ceļu uzturēšanai dod pēdējo reizi

Foto-LETAFoto-LETA

Jelgavas šoseja ziemā.

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam ES naudu Latvijas ceļu uzturēšanai dod pēdējo reizi, trešdien seminārā par jaunajā finansēšanas periodā pieejamajiem ES līdzekļiem un to izmantošanas iespējām sacīja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.

Latvija ES partnerības līgumā ir apsolījusi, ka finanšu resursi ceļu uzturēšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek pārskaitīti pēdējo reizi. “Latvijas valsts apsolīja partnerības līgumā, ka šis tranšs ceļiem ir pēc būtības no fondiem noslēdzošais, un turpmāk ir apsolīts, ka ceļus uzturēsim no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgos soļus jau dara Satiksmes ministrija, atgriež ceļu fondu,” sacīja Kņigins.

FM pārstāvis arī norādīja, ka ES fondu 2014.-2020.gada periodā Latvijai ir pieejami 4,4 miljardi eiro un lielākā daļa naudas – 1,16 miljardi eiro – ir pieejams transportam. “Fondu ieguldījumi pamatojas uz Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas ir mūsu valsts izvēle – kā mēs attīstāmies tālāk. NAP arī parādīs, vai mēs spējam kvalitatīvi ieviest un nodrošināt sev nākotnē kvalitatīvus ceļus vai nespējam,” teica ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks.

Savukārt ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka ES pieejamais fondu līdzfinansējums ceļu sakārtošanai nespēj kompensēt šajā jomā iepriekš trūkstošo finansējumu. “Redzot, ka ar Eiropas fondiem divos plānošanas periodos, lai arī cik liela daļa no Latvijai atvēlētās aploksnes netiktu investēta, iepretim tam investīciju trūkumam, kas ir bijis 15 gadu garumā pirms tam, to, saprotams, nevar tā ātri kompensēt,” klāstīja Zemītis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ES fondu investīcijas ceļu sakārtošanā tiek apgūtas arvien efektīvāk. “Mēs uzskatām, ka ir arī virkne pasākumu veikti, teiksim, kvalitātes kontrole, diezgan daudz arī ir investēts laboratorijās un pārbaudēs. Tā kā tur nenoliedzami ir progress,” sacīja Zemītis.

Jau vēstīts, ka valdībā sēdē 13.janvārī apstiprināja Satiksmes ministrijas ziņojumu par izstrādāto transporta un sakaru projektu plānu ES fondu 2014.līdz 2020.gada plānošanas periodam.

ES fondu plānotais finansējums paredzēts projektiem, kas sekmētu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, kā arī attīstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu. Iekļauti projekti, kuri paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti, veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”, nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu, nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+