Ceļš ziemā.
Ceļš ziemā.
Foto: LETA

FM: šajā plānošanas periodā ES naudu Latvijas ceļu uzturēšanai dod pēdējo reizi 0

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam ES naudu Latvijas ceļu uzturēšanai dod pēdējo reizi, trešdien seminārā par jaunajā finansēšanas periodā pieejamajiem ES līdzekļiem un to izmantošanas iespējām sacīja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Latvija ES partnerības līgumā ir apsolījusi, ka finanšu resursi ceļu uzturēšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek pārskaitīti pēdējo reizi. “Latvijas valsts apsolīja partnerības līgumā, ka šis tranšs ceļiem ir pēc būtības no fondiem noslēdzošais, un turpmāk ir apsolīts, ka ceļus uzturēsim no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgos soļus jau dara Satiksmes ministrija, atgriež ceļu fondu,” sacīja Kņigins.

FM pārstāvis arī norādīja, ka ES fondu 2014.-2020.gada periodā Latvijai ir pieejami 4,4 miljardi eiro un lielākā daļa naudas – 1,16 miljardi eiro – ir pieejams transportam. “Fondu ieguldījumi pamatojas uz Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas ir mūsu valsts izvēle – kā mēs attīstāmies tālāk. NAP arī parādīs, vai mēs spējam kvalitatīvi ieviest un nodrošināt sev nākotnē kvalitatīvus ceļus vai nespējam,” teica ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka ES pieejamais fondu līdzfinansējums ceļu sakārtošanai nespēj kompensēt šajā jomā iepriekš trūkstošo finansējumu. “Redzot, ka ar Eiropas fondiem divos plānošanas periodos, lai arī cik liela daļa no Latvijai atvēlētās aploksnes netiktu investēta, iepretim tam investīciju trūkumam, kas ir bijis 15 gadu garumā pirms tam, to, saprotams, nevar tā ātri kompensēt,” klāstīja Zemītis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ES fondu investīcijas ceļu sakārtošanā tiek apgūtas arvien efektīvāk. “Mēs uzskatām, ka ir arī virkne pasākumu veikti, teiksim, kvalitātes kontrole, diezgan daudz arī ir investēts laboratorijās un pārbaudēs. Tā kā tur nenoliedzami ir progress,” sacīja Zemītis.

Jau vēstīts, ka valdībā sēdē 13.janvārī apstiprināja Satiksmes ministrijas ziņojumu par izstrādāto transporta un sakaru projektu plānu ES fondu 2014.līdz 2020.gada plānošanas periodam.

ES fondu plānotais finansējums paredzēts projektiem, kas sekmētu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, kā arī attīstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu. Iekļauti projekti, kuri paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti, veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”, nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu, nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.