Laukos
Piens

Padoms lopkopim. Kā maksimāli ātri uzlabot piena kvalitāti 16

Foto – LETA

Autors: Egils Juitinovičs,veterinārārsts, Vidzemes veterinārais serviss

Gandrīz ikvienā ganāmpulkā ir pa kādai govij, kurai ir palielināts somatisko šūnu skaits (SŠS). Paaugstināts SŠS negatīvi ietekmē piena kvalitāti, nav iespējams saražot augstvērtīgus piena produktus. Piena pārstrādātāji tāpēc veido atbilstošu cenu politiku un par pienu ar augstu SŠS var maksāt mazāk.

Paaugstināts SŠS liecina arī par nevēlamu mikroorganismu, mastītu ierosinātāju klātbūtni tesmenī. Tie bojā tesmeņa audus, tāpēc govs nespēj ražot tik daudz piena, cik varētu atbilstoši tās ģenētiskajam potenciālam. Jāņem vērā, ka SŠS pienā dažādos ganāmpulkos ir atšķirīgs. Tādēļ arī kritērijs – kas ir govs ar hroniski paaugstinātu SŠS – var atšķirties. Būs ganāmpulki, kur šī robeža ir 200 tūkstoši, bet dažos 400 tūkstoši un pat vairāk. Manuprāt, labs sākums varētu būt, ja par hroniski paaugstinātu SŠS uzskatītu 300 000 un vairāk divās pārbaudēs pēc kārtas ar mēneša starplaiku. Jo mazāks govju skaits un saražotais piena apjoms, jo vairāk viena govs ar paaugstinātu SŠS var ietekmēt kopējo piena kvalitāti. Tāpat, jo augstāks govij SŠS pienā un izslaukums, jo lielāku ietekmi tas atstās uz koppiena kvalitāti.

Ar ko sākt?
Lai varētu iespējami ātri uzlabot piena kvalitāti, pirmkārt, jāidentificē tās govis, kurām ir visaugstākais SŠS. Lai rīcība nebūtu haotiska un dotu vislielāko atdevi, jāizstrādā plāns, kā rīkoties atbilstoši saimniecības iespējām. Plānam jābūt reālam, un pie tā jāturas. Uzskaitīšu dažus priekšlikumus, ko vēlams ietvert rīcības plānā. Katra govs ar paaugstinātu SŠS jāpārbauda, lietojot Kalifornijas mastītu testu (CMT), jo var gadīties, ka govs, kamēr gaidāt uz pārraudzības rezultātu saņemšanu, jau būs izveseļojusies. Būs gadījumi, ka govij, pēc piena pārraudzības datiem, SŠS pienā ir virs miljona, bet, izmeklējot ar CMT, rezultāts ir negatīvs, respektīvi, vairs nav paaugstināts SŠS. Īpaši iespējama šāda situācija var būt, ja govs bijusi inficējusies ar vides mastīta ierosinātājiem. Atkarībā no CMT rezultātiem katra govs jāizvērtē individuāli.

Paturēt govi ganāmpulkā vai ne?
Jāņem vērā, vai govij nav vēl kādas hroniskas slimības, piemēram, klibums. Vai ir atbilstoša produktivitāte, un cik liels ir šīs govs potenciāls nākotnē? Īpaša uzmanība jāpievērš tesmeņa formai, kā šī govs iekļaujas slaukšanas procesā. Cik daudz laika pagājis no atnešanās, vai govs ir grūsna? Ja ilgstoši nav pievērsta uzmanība govīm ar paaugstinātu SŠS un nav veikta savlaicīga ārstēšana, nošķiršana vai likvidēšana, to skaits var būt liels. Tādēļ ne vienmēr visas varēs likvidēt uzreiz. Ieteicams nepievienot pienu no govīm ar hroniski augstu SŠS koppienam, bet izmantot to teļu barošanai. Taču šajā gadījumā svarīgi atcerēties, ka atkarībā no mastītu ierosinātāja šīs govis slaukšanas procesa laikā var inficēt pārējās. Tāpēc govis ar hroniski paaugstinātu SŠS jāslauc pēdējās un, ja nepieciešams, tās jātur atsevišķā grupā. Jāņem arī vērā, ka piens no govīm ar paaugstinātu SŠS var saturēt mastītu ierosinātājus, kas negatīvi var ietekmēt teļa veselību, īpaši, ja teļiem ir iespēja citam citu zīst. Zīžot pupu aizmetņus, caur to kanāliem infekcija nonāk tesmeņa audos un tur iekapsulējas. Tādā veidā šīs teles atnesoties jau būs inficētas. Tāpēc jāapsver iespēja iegādāties piena pasterizēšanas iekārtu un pienu no govīm ar paaugstinātu SŠS izbarot pasterizētu.

Ja govs ir grūsna un līdz cietlaišanai nav palicis ilgs laiks, jāapsver iespēja šo govi cietlaist ātrāk. Kopā ar veterinārārstu jāizvēlas, kāda ārstēšana šai govij cietstāves laikā jālieto cerībā, ka tā izveseļosies un atnesoties SŠS būs zems. Laba prakse ir, pirms uzsāk ārstēšanu, no katra ceturkšņa, kurā ir paaugstināts SŠS, noņemt piena paraugu bakterioloģiskajai izmeklēšanai. Tas ir svarīgi, lai zinātu, kas ir ierosinātājs un kādi medikamenti palīdz. Atsevišķi izvērtējamas situācijas, kad vienai govij dažādos tesmeņa ceturkšņos ir dažādi ierosinātāji. Vienmēr der atcerēties, ka antibiotiku lietošanai ir iespējamas arī negatīvas blaknes.

Piemēram, nogalinot baktērijas, tesmenī var attīstīties sēnīšu, tostarp raugu infekcija, ko ar medikamentiem izārstēt nevar. Šajā gadījumā atliek vienīgi stiprināt govs imūnsistēmu un pasargāt no inficēšanas pārējo ganāmpulku. Jābūt ciešai sadarbībai ar veterinārārstu, jāveic rūpīgi pieraksti par katru gadījumu, lai varētu izdarīt secinājumus un, ja nepieciešams, laikus veikt izmaiņas ārstēšanas plānā. Respektīvi, jāseko veterinārārsta–klienta–pacienta attiecību veidošanas protokolā paredzētajiem punktiem.

Povidonjoda šķīduma vai hlorheksidīna diacetāta lietošana
Turpmāko rīcību var labāk plānot, ja zināms, cik ceturkšņu govij inficēti. Lai to konstatētu, viens no ātrākajiem veidiem ir CMT tests. Taču sekmīgi var lietot jebkuru mēraparātu, kas spēj noteikt SŠS pienā. Nereti govij var būt paaugstināts SŠS tikai vienā tesmeņa ceturksnī. Īpaši, ja šajā ceturksnī ir jūtami sarētojumi, ceturksnis samazināts apjomā vai ir defekti pupa gala slēdzējmuskulī, tad atveseļošana laktācijas laikā ir apgrūtināta vai, visticamāk, neiespējama. Tādos gadījumos ir ieteicams šo ceturksni pārstāt slaukt vai apturēt piena sekrēciju jeb cietlaist, izmantojot povidonjoda šķīdumu vai hlorheksidīna diacetātu. Šeit gan vēlos atgādināt, ka tas darāms saskaņā ar veterinār­ārsta norādījumiem. Jāvienojas gan par lietošanas principiem, gan devām un produkcijas ierobežojumiem. J.R. Middelton un L.K. Fox (2001) pētījumos pēc ceturkšņa izslaukšanas lietoja 120 ml 5% povidonjoda šķīdumu vai hlorheksidīna suspensiju, kas 28 ml ūdens saturēja 1 g hlorheksidīna. Govīm, kam lietoja povidonjoda šķīdumu, laktācija inficētajā ceturksnī vairs neatjaunojās arī pārējās laktācijās.

Turpretim, ievadot inficētajā ceturksnī hlorheksidīna suspensiju, nākamajā reizē atnesoties, 71% gadījumu inficētajos ceturkšņos atjaunojās piena atdeve. Daudzos gadījumos tie joprojām būs inficēti. Tāpēc, lietojot povidonjoda 5% šķīdumu, ir dažas priekšrocības, jo piena sekrēcija vairs slimajā ceturksnī neatjaunojas nekad. Labā ziņa ir tā, ka govs spēj saražot ar trim ceturkšņiem gandrīz tikpat daudz piena kā ar četriem. Jāņem vērā, ka, lietojot minētos līdzekļus inficēto ceturkšņu cietlaišanai, tie radīs ceturkšņa audos nelielu pārejošu iekaisuma reakciju. Tāpēc, vadoties pēc labas prakses vadlīnijām, ievērojot dzīvnieku brīvības pamatprincipus, būtu vēlama pretiekaisuma līdzekļu lietošana.

Šādi cietlaižot inficētos ceturkšņus laktācijas laikā, govi var slaukt kopējā ganāmpulkā un tā neinficēs pārējās govis slaukšanas procesa laikā. Īpaši aktuāli tas ir Staphylococcus aureus izraisīta mastīta gadījumā. Parastais standarta protokols paredz gan povidonjodu, gan hlorheksidīna emulsiju lietot divas reizes ar 24 stundu intervālu, ceturksni iepriekš izslaucot. Par ierobežojumiem produkcijai konsultējieties ar veterinārārstu, jo šo līdzekļu lietošana ir ārpus standarta reglamenta.

Medikamenti vien problēmu neatrisinās
Ja govij ir hroniski inficēti vairāki ceturkšņi, tad jāmeklē citi risinājumi. Vai govi cietlaist ātrāk vai pienu izbarot teļiem, vai govi likvidēt, vai turēt atsevišķā grupā un slaukt pēdējo. Taču lēmums jāpieņem, izvērtējot katru govi individuāli. Šādi rīkojoties, var ievērojami uzlabot nododamā piena kvalitāti nosacīti īsā laikā. Piemēram, govij, kurai SŠS ir vairāk nekā miljons, cietlaižot inficēto ceturksni, koppiens dienas laikā var būt ar SŠS zem 200 000.

Ļoti ieteicams pieņemt lēmumu uzreiz par visām hroniski inficētām govīm. Strādājot izlases kārtā tikai ar dažām, problēmu atrisināt neizdosies, jo atlikušās turpinās inficēt veselās govis. Kā rāda prakse, tikai ar medikamentu lietošanu mastītu un paaugstinātu SŠS pienā atrisināt nav iespējams. Govju komforts, slaukšanas higiēna, govju vispārējais veselības stāvoklis, ēdināšana, ģenētika ir vērā ņemami faktori.

Ja izvēlaties mastītu ārstēšanā lietot antibiotikas, tad tikai tajos gadījumos, kad slimības ierosinātājs ir zināms un jutīgs pret lietotajām zālēm. Līdz šim praksē esmu redzējis daudz gadījumu, kad plaši mastītu ārstēšanā, nezinot slimības ierosinātāju, tiek lietotas antibiotikas, taču sekmīgu iznākumu ilgtermiņā diemžēl nav. Otra kļūda ir nepietiekami ilga antibiotiku lietošana. Ja tās lietojam, tad arī mastītu ārstēšanā vajadzētu orientēties uz 5–8 dienu kursu neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts ražotāju rekomendācijās. Šādu svarīgu lēmumu pieņemšanā sadarbība ar veterinārārstu ir izšķirīgi svarīga.

Patērētāji joprojām vēlas kvalitatīvu pienu, iegūtu no veselām govīm un bez medikamentu atliekvielām.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv