Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. marts, 2013
Drukāt

Folklenda salās sākas referendums par arhipelāga nākotni

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Folklenda salās šodien, 10.martā, sākas referendums, kurā arhipelāga iedzīvotājiem jālemj, vai arī turpmāk palikt Lielbritānijas paspārnē. Balsošana turpināsies arī pirmdien.

Tautas nobalsošanu ierosinājuši paši salinieki, un tajā 1672 balsstiesīgajiem folklendiešiem būs jāatbild uz jautājumu, vai viņi arī turpmāk vēlas, lai arhipelāgs saglabātu pašpārvaldi baudošas Lielbritānijas aizjūras teritorijas statusu.

Salinieki cer, ka referenduma rezultāts skaidri parādīs arvien kareivīgākajai Argentīnas prezidentei Kristīnai Fernandesai Kirhnerei, ka viņi vēlas saglabāt savu britu valstspiederīgo statusu un ka Buenosairesas pretenzijas uz suverenitāti pār Folklenda salām ir nepamatotas.

Viņi arī cer, ka tautas nobalsošanas rezultāts nodrošinās tiem stingrāku pamatu, prasot citām valstīm savu atzīšanu starptautiskajā arēnā.

Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.

1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Margarēta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti.

Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.

Argentīna jau paziņojusi, ka referendums esot nelikumīgs un ka tam nebūšot nekādu tiesisku seku. Buenosairesa uzskata, ka salinieki ir kolonisti un tāpēc nebauda nekādas pašnoteikšanās tiesības.

Nav nekādu šaubu, ka referendumā pārliecinošs vairākums nobalsos par palikšanu Lielbritānijas paspārnē, taču salinieki cer, ka īpaši zīmīgs balsojuma iznākums būs nepārprotams apliecinājums uz viņu gribu pašnoteikties.

“Rezultāts skaidri, demokrātiski un neapstrīdami parādīs, kā Folklenda salu tauta vēlas dzīvot savu dzīvi,” teikts arhipelāga valdības izplatītajā paziņojumā.

“Mēs paši sevi mānītu, ja uzskatītu, ka Argentīna mainīsies nakts laikā, taču mēs ceram, ka tas būs spēcīgs vēstījums gan viņiem, gan pārējiem,” sarunā ar aģentūru AFP uzsvēra arhipelāga likumdevēju sapulces locekle Džena Čīka, kura pati ir folklendiete sestajā paaudzē.

Arī Londona ir paziņojusi, ka negrasās apspriest ar Buenosairesu Folklendu nākotni, ja sarunās nebūs ļauts piedalīties arī pašiem saliniekiem.

Argentīnas 1982.gada iebrukums vēl vairāk nostiprināja folklendiešu uzticību Lielbritānijai, un pašreizējā Kirhneres uzstājība tādā pašā veidā ietekmējusi arī salinieku jaunākās paaudzes noskaņojumu.

“Mēs esam saprātīgi cilvēki, mēs esam atvērti dialogam virknē jautājumu,” saka Diks Sols, vēl viens no arhipelāga astoņiem likumdevējiem. “Tas, par ko mēs negrasāmies runāt, ir suverenitāte, jo tauta to nevēlas, un tas ir pavisam vienkārši.”

“Ir daudzas valstis, kur daudzi politiķi nesadzird stāsta mūsu daļu,” piebilst Sols, nepārprotami norādot uz citām Dienvidamerikas valstīm, kuras sliecas pieslieties Argentīnai. “Es ceru, ka tas [referendums] mainīs viņu jūtas un domas. Vienīgā tauta, kas var skaidri lemt, kas ir viņu interesēs, ir Folklendu salinieki.”

Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.

Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši naftas kompānijas. “Rockhopper Exploration” un “Premier Oil” naftas ieguvei atradnēs, kas atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, nodibinājušas kopuzņēmumu ar miljardu dolāru lielu kapitālu un cer, ka pirmos naftas galonus šajā reģionā varētu iegūt jau 2017.gadā.

Vienlaikus folklendieši uzskata, ka Kirhneres arvien agresīvākās retorikas patiesais mērķis ir novērst argentīniešu uzmanību no pašu valsts pieaugošajām ekonomiskajām problēmām.

Četras piektdaļas no 2563 Folklendu salu iedzīvotājiem mitinās arhipelāga galvaspilsētā Stenlijā, kas ar saviem krogiem, sarkanajām tālruņu būdiņām un britu karogiem pie ēkām izskatās pat britiskāka nekā daudzas pilsētas šodienas Lielbritānijā.

Taču vēlēšanu iecirkņi atradīsies ne tikai Stenlijā, bet arī daudzos nomaļos ciematiņos. Paredzēts izmantot arī mobilās balsošanas urnas, lai nodrošinātu, ka pat attālākās aitu fermas īpašniekam būtu iespēja nobalsot par savu nākotni.

Vairākas valstis uz Folklendu salām nosūtījušas arī oficiālos novērotājus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+