Mobilā versija
+1.1°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Folklora vairo prieku. “LA” aptaujā festivāla ārzemju viesus

Foto-LETAFoto-LETA

Doma laukumā notiek izstādes "Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" Latvijā jau desmito reizi" atklāšanas pasākums.

Uzziņa

- Festivālā "Baltica 2015" no 15. līdz 19. jūlijam piedalījās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji no Latvijas un ārzemēm.

- Latvijā festivāls notika desmito reizi; 2014. gadā to rīkoja Lietuva; 2013. gadā – Igaunija.

- Vecākajam festivāla dalībniekam bija 91 gads, jaunākajam – divi gadi.

- Starptautisko folkloras festivālu "Baltica" rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām.

www.festivalbaltica.com

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” izskaņā vaicāju ārzemju viesiem: kāpēc izlēmāt iesaistīties folkloras kustībā?

Anna Kelseja, grupas “Seomra 20” dziedātāja no Īrijas:

“Dziedāt sāku, kad visi koledžā studējām tradicionālo Īrijas mūziku. Mūsu grupas dalībnieki ir dažāda vecuma – daži ir studenti, dažiem jau ir bērni un darbs. Mēs mīlam īru tautas mūziku un to, ko darām. Šī ir pirmā reize, kad uzstājamies Latvijā. Folkloras kustība vairo prieku, tā ir arī iespēja satikt līdzīgi domājošus cilvēkus no citām valstīm un kultūrām.”

Toms Mulligans, grupas “Seomra 20” vadītājs no Īrijas:

“Visi mani četri bērni spēlē mūzikas instrumentus, arī mans tēvs, vectēvs un vecmamma bija mūziķi. Tā ka mīlestība pret mūziku ir manās saknēs. Folkmūzika ir dalīšanās savā kultūrā, pieredzē, priekā ar citām tautām un dalībniekiem.”

Thora Sanna, grupas “Elfi Sverdrup & Nordfolk” dziedātāja no Norvēģijas:

“Folkloras kustībā darbojos vairāk nekā 40 gadus, taču tieši ar šo grupu sāku sadarboties tikai nesen. Mūsu izpratne par tautas folkloras tradīcijām izpaužas ar dziesmām un dejām. Līdzās tradīciju kopšanai nodarbojos ar muzikāliem eksperimentiem, kas izpaužas dažādās dziesmās un skaņās. Kopā ar grupu esam pirmo reizi Latvijā, bet pirms diviem gadiem Latvijā uzstājos viena. Sagatavoties festivālam nebija grūti, nogurdinošs bija vienīgi ceļš uz dažādām uzstāšanās vietām visā Latvijā. Lielākoties mūsu grupa folkdziesmas izpilda solo, dziedam par Norvēģijas kalniem un ielejām. Tieši uz tā balstās arī mūsu folkloras tradīcija. Festivālā izbaudīju katru priekšnesumu, ko sniedza folkloras grupas no dažādām valstīm.”

Elfi Sverdrupa, grupas “Elfi Sverdrup & Nordfolk” vadītāja no Norvēģijas:

“Mūsu grupa ir norvēģu folkloras kopiena, kur darbojas cilvēki ar vienādām interesēm un domāšanu. Mēs ne tikai dziedam kopā, bet arī spēlējam mūzikas instrumentus un dejojam. Piemēram, es spēlēju Hardangeras vijoli – tā ir īpašs Norvēģijas mūzikas instruments un nacionālās kultūras vērtība. Katrs grupas dalībnieks strādā arī citā darbā – piemēram, es esmu skolotājs. Taču mana aizraušanās ir arī dzeja.”

Liliāna Sousa, grupas “Grupo Folclórico das Lavradeiras da Meadela” dziedātāja no Portugāles:

“Grupā dziedu jau gandrīz 16 gadus, un man tā ir kā otra ģimene. Kopā ceļojam pa dažādām pasaules valstīm, un tieši koncertēšana padara mūsu attiecības vēl ciešākas. Ikdienā nodarbojos ar sportiskām aktivitātēm. Festivāls ir lielisks veids, lai satiktos, izprastu un redzētu citu tautu kultūru.”

Vitors Pinhziro, grupas “Grupo Folclórico das Lavradeiras da Meadela” dziedātājs no Portugāles:

“Pirms vairāk nekā desmit gadiem spēlēju diatonisko akordeonu. Tad arī sastapos ar šo grupu un vēlējos tai pievienoties. Paralēli dziedāšanai un muzicēšanai strādāju pilna laika darbu, nodarbojos ar sportu, kā arī lasu grāmatas. Man ir patiess prieks būt pirmo reizi Latvijā. Cilvēkiem, kas nodarbināti vēl citos darbos, gatavošanās festivāliem ir zināms izaicinājums – jāmēģina vairāk, jāizbrīvē laiks, lai aizbrauktu uz norisēm. Mūsu grupā ir arī ļoti jauni cilvēki, kas tajā darbojas vienu vai divus gadus, un viņus jāmotivē ieguldīt laiku gatavošanās procesā, kā arī jāpalīdz mazināt stresu pirms koncertiem. Mums katram festivālam ir sava pieeja, jo publika atšķiras. Īpaši rūpīgi padomājam par uzstāšanās sākuma un nobeiguma akordiem un akcentiem. Ceru, ka arī pārējām grupām un dalībniekiem šajā festivālā izdevās viss iecerētais un viņi ne tikai parādīja savu kultūru un tradīcijas, bet arī iepazinās un sadraudzējās ar citām grupām.”

UZZIŅA

 Festivālā “Baltica 2015” no 15. līdz 19. jūlijam piedalījās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji no Latvijas un ārzemēm.

 Latvijā festivāls notika desmito reizi; 2014. gadā to rīkoja Lietuva; 2013. gadā – Igaunija.

 Vecākajam festivāla dalībniekam bija 91 gads, jaunākajam – divi gadi.

 Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām.

www.festivalbaltica.com

Pievienot komentāru

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+