Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Folkloras pētnieki izzinās mūsdienu svētku tradīcijas. Piedalies! 0

Latvijas Folkloras krātuve (LFK) sākusi jaunu, aizraujošu pētījumu “Mūslaiku kalendārs”, kura mērķis noskaidrot, kāds ir Latvijas iedzīvotāju dzīves ritms un svētku tradīcijas 21. gadsimtā, LA.lv uzzināja LFK.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kā mūsu kalendārā mijas parastas darbdienas ar dienām, kurās uzvedamies kā īpaši; kurus svētkus – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – iekļaujam savos personiskajos kalendāros? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ieviešam paši? Cik lielā mērā mūsu gaitas ietekmē ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas? Kā tiek sagaidīts Jaunais gads?

Izrādās, kaut gan latviešu tradicionālo svētku svinēšanas paražas izpētītas ļoti sīki un rūpīgi, par mūsdienām zinām krietni mazāk, – stāsta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Dace Bula.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Svētki mūsdienās vairojas, un šo procesu veicina arī patērētājsabiedrība,” skaidro pētniece. “Agrāk svētki lielākoties bija saistīti ar kāda darba cēliena beigām vai jauna sākumu, kamēr mūsdienās tie kļuvuši par tādu kā darba antitēzi, pretmetu.”

Pētnieku grupu interesē arī, cik mūsdienu cilvēka kalendārā ir svinamo dienu, ar ko tās saistītas un kā izkārtojas. Tā kā projekts iezīmē virtuālo etnogrāfiju, ikvienam ir iespēja tajā iesaistīties, meklējot LFK mājaslapā aktuālos jautājumus. Jau šobrīd var atbildēt uz pirmo, kas saistīts ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu.

Savulaik nebija domājams, ka kāds vīrs, kolēģis, znots, brālis vai klasesbiedrs 8. martā neuzdāvinātu tulpi vai nenosūtītu apsveikuma kartīti sievai, darbabiedrei, sievasmātei, māsai vai klases meitenei. Atjaunojot valstisko neatkarību, Latvija atteicās no šiem svētkiem. Kopš 2007. gada Starptautiskā sieviešu diena ir atpakaļ ne tikai ļaužu svinēšanas paradumos, bet arī valsts atzīmējamo dienu sarakstā.

Dace Bula stāsta, ka vietnē “Mūslaiku kalendārs” nepilnus trīs gadu ilgā ERAF atbalstītā projekta izstrādes gaitā tiks ievietotas arī plašākas aptaujas par atsevišķām kalendārajām praksēm un rīks katra pētījuma dalībnieka individuālā kalendāra atveidei. Tādējādi pētījums piedāvā ikvienam tā dalībniekam ko jaunu uzzināt arī pašam par sevi un saviem ieradumiem!