Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. decembris, 2013
Drukāt

Folkloriste: Saulgriežos jāvelk bluķis, lai līdzdarbotos saules atnākšanā (2)

Bluķa velšana Vecrīgā. Foto - LETABluķa velšana Vecrīgā. Foto - LETA

Bluķa vilkšanas vakars pa Vecrīgas ielām un laukumiem.

Ziemas saulgriežu vakarā ir jāvelk bluķis, jo tas ir veids, kā šajā tumšajā laikā simboliski līdzdarboties saules gaismas atnākšanā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas folkloras biedrības pārstāve Gunta Saule.

Pēc viņas teiktā, kaut arī šķiet, ka saules gaisma atnāks pati, tumšajā laikā tas nav tik pašsaprotami. Cilvēka iekšējā sajūta tumšajā laikā ir savāda – līdzās priekam un līksmībai ir īpatnējas bažas. Arī dainās bieži vien novērojama iesaistīšanās saules atnākšanas veicināšanā.

Velkot bluķi, var ne tikai simboliski iesākt jaunu ciklu, bet arī svētīt vietu, kurā tas tiek darīts, piemēram, bluķi var vilkt atmuguriski ap māju, tādējādi noārdot veco, bet pēc tam bluķi var vilkt pretējā virzienā, tā simboliski iesākot jaunu ciklu. Šādi māja tiekot svētīta.

“Iešana čigānos simbolizē iziešanu no ierastā – citādā pieredzi. Čigānbērni jeb danča bērni staigā pa mājām un uzjautrina citus vai arī izspēlē kādas dzīves situācijas, tādējādi iejūtoties citādajā,” stāstīja Saule. Viņa uzsvēra, ka būtiska latviešu svētku sastāvdaļa ir iziešana ārpus ikdienas. “Turēt Godu” nozīmē iziet no ierastā ritma.

Maskošanās nesot svētību un auglību tam, kuru maskotais izklaidē, turklāt tā palīdzot arī cilvēkam aiz maskas, ļaujot viņam izspēlēt citādo. Maska esot gan sargātājs, gan izprovocētājs.

Saule stāstīja, ka Ziemas saulgriežos, tāpat kā visos tumsas laika svētkos, notiekot izdarības, kas saistītas ar zīlēšanu. Cilvēkiem vienmēr bijusi vēlēšanās uzzināt to, kas viņus sagaida. Saskaņā ar folkloras biedrības pārstāves teikto, saulgriežos var redzēt, ka latvietim nav raksturīga samierināšanās ar nolemto, bet gan vēlme to mainīt.

“Tautas ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos, piemēram, ar bagātīgu galdu var izrauties no nolemta nelaimīga gada – jo bagātīgāk klāts ir svētku galds, jo bagātāks un interesantāks būs nākamais gads,” pastāstīja Saule, skaidrojot, ka latviešu tradīcijas paredz iespēju pašam mainīt daudz ko no nolemtā. Samierināšanās un nevēlēšanās neko mainīt esot vai nu ievazāta ar svešām garīgajām mācībām, vai arī vēstures notikumu rezultātā, bet sākotnēji latvietim esot bijusi radoša attieksme pret dzīvi.

Ziemas saulgriežus varot svinēt ne tikai šajā dienā, bet vēl trīs dienas.

Saule stāstīja, ka cilvēki, kuri grib uzzināt vairāk par svētku tradīcijām, tos dodas svinēt ar folkloras kopām. Gribētāju esot arvien vairāk. Folkloras kopas visā Latvijā saulgriežu svētkus svin, balstoties uz tradīcijām. Piemēram, Orē, Drabešu ciemā, tieši šodien, saulgriežu dienā, notiek apmācības, kā svinēt latviešu Ziemassvētkus. Arī Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”, kuras dalībniece ir Saule, šodien aicina kopā vilkt bluķi un dedzināt saulgriežu ugunskuru Katlakalnā – Sauliešu pilskalnā.

Saule norādīja, ka Latvijas Dabas muzejā pašlaik ir apskatāma rūpīgi vākta izstāde par maskām. Viņa aicināja cilvēkus izrauties no ikdienas un iedziļināties, lai saprastu, kāpēc vispār Ziemassvētki tiek svinēti.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. INTERESANTI ,VAI JAUNAJĀ GADĀ KAUTKAS MAINĪTOS UZ LABO PUSI ,JA AR ŠO BAĻĶI “APSTRĀDĀTU” POLITIĶU “GUDRĀS GALVIŅAS” ? BET VISIEM PĀRĒJIEM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM – PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS !!!

  2. pirmo bildi nesapratu…

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.3
Alūksne -3.6
Daugavpils -3.2
Saldus -2.8
Liepāja -0.1
Jelgava -3.5
Ventspils +2.3
Limbaži -3
Madona -2.8
Rēzekne -3.6
Draugiem Facebook Twitter Google+