Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. decembris, 2014
Drukāt

Forši! Reizēm arī feini! (15)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Kādreiz presē tika apcerēts, ko latviešu valodā lietot “forši” vietā. Bija priekšlikums teikt “spridzīgi” un “prīmā”. Lai nu paliek “spridzīgi”, bet “prīmā” ir tāds pats valodas kroplis kā “forši”. Vācu–latviešu vārdnīcā atradu skaidrojumu: forsch – brašs, stalts, bramanīgs. Manuprāt, nav vajadzība latviešu valodā izgudrot ko īpašu. Atkarībā no konteksta varētu teikt – skaisti, jauki, lieliski, brīnišķīgi utt.

“Forši” šodien ir kļuvis par latviešu valodā visvairāk lietoto vārdu. Tas varētu kļūt par 2014. gada nevārdu. Nav iedomājama gandrīz neviena filma televīzijā, neviena intervija, neviena ikdienas saruna tramvajā, trolejbusā, darbavietā, ģimenē utt., kur nebūtu dzirdams “forši”. Šodien tam reizēm pievienojas arī “feini” (tiem no visas sirds palīdz daivingi, šopingi, pīrsingi utt.).

Var saprast, ka šos nevārdus plaši lieto sarunvalodā, bet, ja tos par latviešu valodas vārdiem pieņem filmu tulkotāji, režisori u. c., kam tieši vajadzētu rūpēties par pareizu latviešu valodu, to gan ir grūti saprast. Varbūt viņiem vajadzētu kārtot eksāmenu valsts valodas sertifikāta iegūšanai?

Ja tā turpināsies, tad drīz vien latviešu valoda būs viena forša un feina valoda.

Edgars Vimba

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kaut ka pagajuso reizi noguleju un laika nepiedavaju so nevardu vieta lietot latvisko lukni, ka to kadreiz darija mans tevs. Tas ir isi , skaidri un latviski.

  2. Skolaas jaaliek ljoti labi latv. valodas skolotaaji, kuriem valoda ir sirds lieta. Bez tam zhurnalistiem buutu jaamaak labi latv, valoda un arii citiem sabiedriibas darbiniekiem. Jaaizvairaas no krieviskas izteiksmes formaam. Vaards forshi laagaa neder, jo tajaa ir 2 sveshi burti, f un shaurais o. Citaadi Jaunsudrabinjsh saka, ka var adopteet katru vaardu.

  3. Mani vairāk kaitina teiciens ” pa lielam ” , to skandina visās malās ,agrāk ja gribēja pa lielam skaļi nebļaustījās.

    • Pa lielam ierindas cilvēki visa gada garumā pasākuma ietvaros…

    • es bieži lietoju ,,forši,, bet tas ir pa jokam-zinu, ka tas nav pareizi. Bet piekrītu, ka ar ,,pa lielam,, nav jājoko. Tas jau ir nopietni, var šmuce sanākt. Es drīzāk piedāvātu par gada nevārdu ,,pa lielam,, , ja tas jau nav saņēmis šo titulu. ,,Pa lielam,, lieto gan politiķi, gan populāras personas TV.,, Forši,, sarunā trolejbusos-nu kur ir lielāka auditorija ! Turklāt tas ,,pa lielam,, man personīgi izraisa riebumu.

  4. Teikšu tā – labāk lai ir forši, nekā kruta, a*ujena u.tml.!

  5. Jāsaka Edgars Vimba skalda matus. Ko runāt par atsevišķu vārdu pielietojumu, ja interneta portālos, tā saucamie žurnalisti, no normālajiem vārdiem veido tādus kroplus teikumus, ka nekas nav saprotams!Un par to nav nevienam daļas???! Piemērām – ”Par dzimumattiecībām ar nepilngadīgo Berluskoni piespriesti septiņi gadi”, bet vajadzēja rakstīt – ”Berluskoni piespriesti septiņi gadi par dzimumattiecībām ar nepilngadīgo”. Un šādu piemēru ir kā jūra, vai to Edgara Vimba nav pamanījis!

  6. Nekādi nevaru saprast, kāpēc vieni aizguvumi sliktāki par citiem. Tagad , kad – puika, laiva, māja – skan tīri latviski, mēs tak tos nemēģināsim aizstāt ar kaut ko latvisku, jo neviens vairs neatcerās kā tas bija latviski. Tāpat foršs čalis tomēr nav īsti tas, ko mēs domājam ar jauks zēns. Aizguvumi valodu veido bagātāku.

  7. Manuprāt, pārlieks puritānisms un fanātisms nav nekas labs nevienā jomā, tostarp valodniecībā. Gan “forši”, gan “feini” teica jau manā bērnībā (pirms krietna pusgadsimta :D). Protams, visam sava vieta! Ja šos vārdus, piemēram, savā svētku uzrunā teiktu valsts prezidents, TV diktors vai skolotājs klasē, tas nebūtu īsti vietā. Taču sarunvalodā, arī filmās un TV šovos tiem nav ne vainas! Daudz lielāka nelaime, kā jau daži te norādīja, ir krievu lamu vārdi, kurus, diemžēl, latvieši pēdējos 2 – gadu desmitus lieto pat biežāk par krieviem.

  8. Daudz briesmīgāk ir tiem latviešiem, kas runājot latviski pie katra otrā vārda pieliek b_ļeģ, na-po-huj u.c

    • Vēl trakāk, ja nepārtraukti lieto katra vārda galā “davaj”, “karoče” un
      tamlīdzīgi! Gribās jautāt, kādā valodā tie cilvēki runā! Un tie nav krievi! Es pati esmu krieviete un tas mani kaitina ļoti…

  9. Nekas nav tik foršs,kā kartupels un doršs! Diemžēl,pat pašu lētāko kādreiz zivi ir nomainījis jau sen tuncis,gan saldēts,gan eļļā,gan paša sulā! Valodnieki jau netiek galā pat ar apģērbu un apavu “remontu” uz katras ielas,par “prezentēšanu” nemaz nerunājot!

  10. Aleksandrs,Jēkabpilī Atbildēt

    Paskatieties cik bieza ir svešvārdu vārdnīca. Vai svešvārdus vajadzetu izņemt no mūsu valodas? Vai varbūt papildināt ar “forši”! Nesaprotu ar ko tas “forši” ir tik briesmīgs.

    • Izņemt nevajag, bet lietot tomēr vajadzētu latviskos vārdus. Vai vari pateikt, ko nozīmē- ērti un komfortabli, nereāli garšīgs, piefiksēt un nostiprināt utt. Vai tādus vārdus, kā -adekvāts, korekti, konkrēti, atraktīvi, ekskluzīvi, pozitīvi , maksimāli, rotēt , kapacitāte, var pateikt latviski? Latviešu valoda vienas un tās pašas darbības ,norises lietas apzīmēšanai var izmantot vairākus vārdus. Citās valodās bieži ar vienu vārdu apzīmē pat desmit un vairāk jēdzienus. Pamatdomai jābūt vienai- vienmēr, atrodoties latviskā vidē,ja vien ir iespējams, lietot tikai latviešu valodas vārdus! Iespējams, ka ir jau nokavēts, jo mūsu valoda jau iet pa skuju taku, bet mēģināt var.Nožēlojami,ka valodas likums tiek izmantots tikai cīņā ar riebīgo, slikto krievu valodu. Citos gadijumos svešvārdu lietošana tiek saukta par mūsu valodas bagātināšanu. Ak, nabadzīte, kā tevi drāž!

    • Svešvārdi ir domāti latviešu valodai citādi neaizpildāmajiem robiem, nevis stūķēšanai kur vien pagadās.

Draugiem Facebook Twitter Google+