Kultūra
Kultūrpolitika

Foto: 4. maijā atklās gada vērienīgāko valsts simtgadei veltīto izstādi “Latvijas gadsimts” 16

Foto Timurs Subhankulovs

Latvijas muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts” no 4.maija 654 kvadrātmetros pirmo reizi tiks koncentrēti atspoguļots valsts stāsts, ekspozīcijai veltītajā preses konferencē pauda dizaina biroja “H2E” pārstāve Ingūna Elere.

Viņa skaidroja, ka aptuveni 1500 izvēlētie priekšmeti no 68 Latvijas muzejiem izvietoti dinamiskā telpā, kas iekārtota ar kāpumiem un kritumiem, atbilstoši katram no desmit izstādē iedalītajiem valsts vēstures posmiem.

Pēc viņas domām, viens no izstādes mērķiem ir aicināt cilvēkus domāt par valsts nākotni un iesaistīties tās attīstībā, tādēļ ekspozīcijas noslēgumā katram apmeklētājam iespējams uzrakstīt un atstāt savu apņemšanos Latvijas valsts simtgadē.

Izstādes darba grupas vadītājs un satura koncepcijas autors Toms Ķikuts skaidroja, ka tās ekspozīcija veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē. Tajā iekļauti dažādo laikmetu politiskie konteksti, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoši priekšmeti un cilvēku dzīvesstāsti.

100 gadu ceļš atainots desmit tematiskajās sadaļās, papildus atspoguļojot arī laiku pirms valsts izveides – “Ceļš uz Latvijas valsti. Pirmais pasaules karš (1914-1918)”. “Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš (1918-1920)”; “Latvija – jauncelsmes ideāls. Demokrātiskā republika (1920-1934)”, “Latviskā Latvija. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms (1934-1940)”. “Aizliegtā valsts. Okupētā Latvija Otrajā pasaules karā (1940-1945)”, “Aizlauztā Latvija. Staļina laiks (1945-1953)”, “Personīgā Latvija. Padomju lielvalsts sastāvā (1953-1986)”, “Valstsgribas atdzimšana. Latvijas neatkarības atjaunošana (1986-1991)” un “Sarežģītā demokrātija. Mūsdienu Latvijas tapšana (1991 – 2004)”.

Galerijas nosaukums

Ķikuts arī norādīja, ka starp muzeju iesniegtajiem objektiem izvietoti teju 50 multimediāli eksponāti – skaņu ieraksti, projekcijas, video materiāli u.t.t. Kā piemēru viņš minēja vienu no pirmajiem Latvijas himnas audio ierakstiem, ko iespējams noklausīties izstādes sākumā. Tāpat arī dažādu radio pārraižu ieraksti ļaus apmeklētājiem izvērtēt, kā dažādi notikumi tika atspoguļoti attiecīgos Latvijas vēstures periodos.

Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja un Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola pauda, ka, līdz ar izstādes izveidi radīti jauni nozares sadarbības instrumenti, kas spēj sniegt jaunas iespējas arī nākotnē. Savukārt par pašu ekspozīciju viņa sacīja, ka tās izveidei radītā darba grupa vēlējās radīt nevis stereotipisku valsts piedzīvotā atstāstījumu, bet atspoguļot sarežģītus un pretrunīgi vērtētus Latvijas vēstures periodus.

Savukārt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktora vietniece Irina Zeibārte sacīja, ka 68 iesaistītie muzeji no visas valsts pērn ekspozīcijas veidošanai piedāvāja vairāk nekā 6000 priekšmetus, no kuriem izstādes darba grupa izraudzījās apmēram 1500.

Līdz ar izstādes atklāšanu, norit darbs pie tās kataloga latviešu un angļu valodā, bukletiem trīs valodās, kā arī vides reklāmām, muzejpedagoģiskajiem risinājumiem un citiem “Latvijas gadsimtu” reprezentējošiem materiāliem. Izstādes ekskursijas kopā ar tās kuratoriem notiks jau no šī mēneša.

Zeibārte norādīja, ka izstādes projekta kopējais finansējums ir aptuveni 498 000 eiro, kas paredzēts divu gadu periodam. Paredzēts, ka izstāde LNVM būs aplūkojama līdz 2021.gada maijam.

Darba grupā pie izstādes “Latvijas gadsimts” veidošanas strādāja Ķikuts, Zeibārte, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka, Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks Dāvis Pumpuriņš, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Ueniece, LNVM izstāžu kuratore Andra Mihelsone, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projektu vadītāja Ieva Vītola, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniece Ilona Celmiņa, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Imants Cīrulis, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte Māra Eņģele un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.

Kā ziņots, Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” metu konkursā pagājušā gada oktobrī uzvarēja dizaina birojs “H2E”, kas par ekspozīcijas iekārtojuma risinājuma izveidi saņēma 260 500 eiro.

Tāpat kopš pagājušā gada novembra interneta vietnē “www.latvijasgadsimts.lv” darbojas izstādei veltīta sadaļa “Gadsimta albums”, kurā līdz šim pievienotas 512 fotogrāfijas.

LA.lv