Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. aprīlis, 2015
Drukāt

FOTO: Āfrikas cūku mēra īstā seja

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska

Mežacūkas samet mašīnā un ved uz konteineru. Šis nav patīkams darbiņš.

Daudzi mēra realitātei joprojām netic, sak, atbildīgie dienesti to tikai izdomājuši, lai saņemtu naudu un čakarētu medniekus, bet, kad tavā priekšā guļ 16 beigtas mežacūkas, tad šaubām vairs nav vietas. Kaudzē sakrautās mežacūkas ir iespaidīgs skats, kas prieku raisītu vienīgi tad, ja tas būtu veiksmīgu dzinējmedību vainagojums. Šajā gadījumā gan čupā sakrauts tas, kas palicis pāri no šiem spēcīgajiem un jaudīgajiem, bailes iedvesošajiem dzīvniekiem – sērgas nomocīti, pēc tam lapsu un jenotsuņu izvandīti, sakritušies līķi. Pagaidām vēl nesmird, jo ir marta sākums. Vasarā inspektors ar palīgiem cūkas meklējuši pēc smakas. Šajā apvidū atrastas jau vairāk nekā 40 mežacūkas.

Esam desmit kilometrus no Valmieras. Sērga līdz šejienei kopš pagājušā gada jūlija atnākusi no Ērģemes, kas netālu no Valkas. Esam kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju un valsts vecāko veterināro inspektoru Mārci Ulmani, kurš kopā ar palīgiem sestdienā dodas uz mežu vākt kritušās mežacūkas. Viss apvidus patiesībā čum un mudž no vīrusa, jo cūkas tur rakušās, dzīrojušas, sasirgušas un nomirušas. Dezinfekcija nav iespējama, ja nu vienīgi ar liesmu metēju, bet tas nav risinājums.

Noskaņojums bēdīgs, skati ir briesmīgi, jo saproti, ka darīt īsti nevar neko. Sērga gadā vidēji pārvietojas 300 kilometrus, bet, kā norāda Mārcis Ulmanis, vismaz šosejas un upes ir šķēršļi, kas izplatību mazliet aptur.

Vakcīnas nav, slimība nogalina teju 90 procentus dzīvnieku. Ja ruksis izslimo, tas imunitāti neiegūst, bet pats kļūst par nēsātāju un nākamajā slimības vilnī aizies bojā. Vīri Ērģemes apkaimē stāstījuši par to, kā naktīs cūkas kliedzot – mirt no šādas sērgas nav diez ko patīkami, jo ķermenis no iekšpuses vienkārši sabrūk.

Mēs skatāmies uz īsto Āfrikas cūku mēra seju – cūkas sakritušas līdzās cita citai. Vienuviet kopējā nelaimē palikusi vesela ģimene – liela mamma, septiņi sivēni un turpat arī auklīte. Visi kādos 20 kvadrātmetros. Tuvējā apkārtnē pa vienam sagūlušas vēl septiņas cūciņas. Nav mirušas vienlaikus, pakritušas pa vienai. Un slimība nešķiro, tā ņem visu pēc kārtas.

Sērga Latvijā nokļuvusi ne tādēļ, ka mums ir liela mežacūku populācija, bet tā šā iemesla dēļ gan izplatās daudz straujāk. Tādēļ, no vienas puses, žēl jau ir šaut visu pēc kārtas, bet tā būtu jādara, lai vīrusa izplatību apturētu.

Šajā laikā medniekiem ir jāapvieno spēki, jādarbojas koordinēti un jādara viss, lai neļautu Āfrikas vīrusam nobendēt visas cūciņas. Labāk nomedīt tagad un sataisīt desās vai konservos.

Materiāls sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.1
Alūksne -5.2
Daugavpils -2.9
Saldus +0
Liepāja +1.5
Jelgava +0
Ventspils +0.7
Limbaži -3
Madona -3
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+