Ekonomika
Auto un moto

Jaunā gada satiksmes drošības projektos gandrīz nekā jauna1


Kampaņā “Izkāp no telefona!” CSDD uzsāk cīņu ar mobilā telefona “nozombētiem” autovadītājiem.
Kampaņā “Izkāp no telefona!” CSDD uzsāk cīņu ar mobilā telefona “nozombētiem” autovadītājiem.
Ekrānuzņēmums no kampaņas video “Youtube”.

Galvenā par satiksmes drošības plāniem, projektiem, finansēm utt. lemjošā “pārresoru” institūcija Latvijā ir SM Drošības padome, kuru vada satiksmes ministrs un kurā darbojas vēl vairāki MK locekļi un vairāki desmiti dažāda ranga šajos procesos iesaistītu amatpersonu.

Visai smagnēja organizācija, kuras sanāksmēs no radošām, jaunus paņēmienus meklējošām diskusijām nav ne miņas. Vieni ierēdņi balso par citu ierēdņu sagatavotiem projektiem. Parasti saka “par”, jo pavisam drīz var tikt balsots par viņu pašu sacerējumiem…

Lai šo rāmo vienprātību padrebinātu, pirms dažiem gadiem pie padomes tika nodibināta domnīca (tās vadītājs ir SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns), kurā daudz mazākam vajadzētu būt rutinētu amatpersonu pārsvaram, plašākai neatkarīgu ekspertu un, kā saka, sabiedrības pārstāvju dalībai. Brīvākām, dzīvākām runām un diskusijām, jauniem un, iespējams, efektīvākiem priekšlikumiem, kurus tad tālākai apspriešanai padomē virzīt. Kas no labās idejas iznācis?

1. februārī divu stundu laikā dzirdētais diemžēl optimismu nevieš. Uz sanāksmi ieradies kāds desmits to pašu ierēdņu, kas piedalīsies nākamajā padomes sēdē, un gandrīz neviens no nedaudzajiem aicinātajiem neatkarīgajiem.

Nav tieslietu eksperta Oskara Irbīša, nav žurnālistu Normunda Avotiņa un Arņa Blodona, nav DBS vadītāja Jāņa Vanka… Nav sprēgātāju. Un nevar jau būt, ja ielūguma e-pasta adresēs izskaņas “sam”, “gov”, “csdd”, “lau” u. tml. vien ņirb. Atkal ir amatpersonu runas, kurās tiek uzskaitīti pērnie panākumi un šogad iecerētās visai līdzīgās kampaņas.

Prāta vētras nav. Vien RTU docents Juris Kreicbergs atļaujas pa kritiskai replikai, vien pats Vectirāna kungs sanāksmes sākuma daļā neatlaidīgi atgādina runātājiem par trūkstošajiem datiem, kuri varētu apstiprināt padarītā efektivitāti un iespējamos nākotnes ieceru rezultātus.

Kur nonākam? Pie programmas, kas ļoti līdzīga pērnajai. Atkal būs lēvenis videoklipu internetā un televīzijā. Būs “vides reklāmas”. Jeb, vienkārši sakot, uzraksti “Ātrums nogalina”, kuriem vismaz puse šādi uzrunāt mēģināto mizos garām ar “plus 20” km/h, jo viņu pieredze, kas liecina, ka radaru mums maz un “visi, kas nav bailīgi nūģi” tā dara, nav ne ar kādām bildītēm vai filmiņām izmaināmi.

Reče – apdrošinātāju pārstāvis ierosina šogad ne tikai pastiprināti skaidrot elektroniskā saskaņotā paziņojuma ērtumu (nepieciešamie līdzekļi 30 000 eiro), bet arī ar tādu pašu summu finansēt kampaņu, kuras ietvaros plakāti un ķinīši, kuru iespaidoti OCTA polises nopirks tie, kuri brauc bez tām… Kāds naivums! Šeit pieklājīgi klusējot uzklausīts. Un droši vien padomē tiks apstiprināts.

Kur jauni priekšlikumi? Vainīgs, protams, esmu arī es. Domnīcā noklusēju (jau tā pārāk ievilkusies tā bija). Turklāt lāgā neticu, ka mana galējā skepse pret drošības naudas dalīšanas principu izmaiņas iespējamību ko reālu dotu. Pārāk jau labi šīs takas kampaņu rīkotāji iebraukuši.

Te viens priekšlikums. Adresēts CSDD – kā lielākajam interaktīvas audzināšanas fanātiķim. Es jūsu prezentāciju un plānu apgrieztu kājām gaisā. Sāktu ar to, ka lielākos spēkus un naudu virzītu uz sadaļu, ar kuru ziņotājs Jānis Aizpors klusi un pieticīgi beidza.

Klātienes bezmaksas mācības. Šī jūsu darba forma ir lieliska. Tā jāpilnveido un jāvērš plašumā. Nodarbībām jābūt pieejamām visā Latvijā, garākām, tematiski plašākām. Ja esam pratuši šo cilvēciņu atvilināt uz sarunu, kā saka, aci pret aci, šī iespēja ir jāizmanto!

Nevis ņirbinot ar dažādu informāciju, dezinformāciju un meliem pār­slogotus ekrānus, bet labam skolotājam runājot ar satiksmes kolēģi – par telefona pareizu lietošanu, par to, ka ne jau limitu pārkāpšana nonāvē, bet gan pat neliels, formāli lojāls ātrums nevietā ir bīstams, par to, ko tu atņem sev (plašas situācijas pārredzēšanas iespējas), braukdams bez pareizas distances. Par kļūmīgu iebraukšanu pretējā joslā, par apdzīšanu krustojumos, kuras bīstamības skaidrošanu (atkal no ekrāniem un plakātiem?!) šogad bagātīgi finansēt iecerējusi gan Ceļu policija, gan “Latvijas valsts ceļi”.

Saistītie raksti

Ar cilvēku, kurš brauc tev līdzās, prasmīgi jārunā. Tikai tā var dzēst viņa skepsi, pamanīt un fiksi aizpildīt robus viņa zināšanās. Sarunā – nevis ar plakātu “Atceries fiziku!”. Pareizi teica docents Kreicbergs – kāda fizika! Pat studenti Ņūtona likumu lāgā nezina…

Tāda mana pārliecība. Un tādēļ no visām domnīcā dzirdētajām iecerēm par labākajām (un devīgi finansējamām) uzskatu tās, kuras ietver tiešu kontaktu ar satiksmes dalībnieku. Ugunsdzēsēju pārstāvja pieminēto topošo krīzes situāciju mācību kursu skolās (jau no 3. klases), pasažieru pārvadātāju plānoto darbu ar satiksmes autobusu vadītājiem, Ceļu policijas šīs un nākamās nedēļas reidus, kuros viņi ar gājējiem senioriem tomēr mēģināšot aprunāties, nevis digitāli ar zārku baidīt. Vienā no tādiem esmu pieteicies piedalīties. Tad pastāstīšu.

LA.lv