Ekonomika
Darbs un nauda

FOTO: Apsūdzētā Rimšēviča runas laikā piecēlās kundze. Kā noritēja mēģinājums “iznākt no ēnas”?6


Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē sniedz vērtējumu ekonomiskajai situācijai eirozonā un Latvijā, publisko nacionālās bankas jaunākās tautsaimniecības izaugsmes prognozes, komentē aktuālās norises un problēmas darbaspēka tirgū un to iespējamos risinājumus, kā arī atbild uz žurnālistu jautājumiem
Kr. Valdemāra iela 2a.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē sniedz vērtējumu ekonomiskajai situācijai eirozonā un Latvijā, publisko nacionālās bankas jaunākās tautsaimniecības izaugsmes prognozes, komentē aktuālās norises un problēmas darbaspēka tirgū un to iespējamos risinājumus, kā arī atbild uz žurnālistu jautājumiem Kr. Valdemāra iela 2a.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ir ierasti redzēt, ka tradicionālās Latvijas Bankas preses konferences apmeklē trīs vai četri žurnālisti, kurus interesē makroekonomikas jautājumi. Taču piektdien notikusī Latvijas Bankas (LB) prezidenta preses konference pulcēja pasaulslavenas popzvaigznes apmeklējuma cienīgu žurnālistu baru – ap četrdesmit.

To, ka preses interese nav gluži saistīta ar LB atklāsmēm makroekonomikas jomā, varēja nojaust – jau pie LB durvīm ienākošos sagaidīja vairāki jaunās Indriķa Latvieša grāmatas “Nauda” reklāmas aģenti, kas, iespējams, uzskatīja sevi par sabiedriskajiem aktīvistiem.

Grāmatas nosaukums plakātā gan bija aizstāts ar “Kauna nav?”. Neskatoties uz to, preses konferences sākums bija maldīgi iemidzinošs.

Latvijas Banka tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča personā, kā jau tas ierasts, samērā piesardzīgi un konservatīvi vērtēja Latvijas ekonomikas pašreizējo attīstību un nākotnes perspektīvas,

nepasakot neko būtiski jaunu tajā, ko jau komentējusi Ekonomikas ministrija un komercbanku ekspertu pulks.

Svarīgākais jaunums – bankas un pārējie finanšu tirgus dalībnieki vēl vismaz gadu var būt pārliecināti, ka procentu likmes būs zemas un tātad arī kredītresursi saglabāsies lēti, jo tiks turpināta pašreizējā Eiropas Centrālās bankas politika ekonomikās izaugsmes stimulēšanai un centieni tuvināt inflāciju Eiropā par mērķi izvirzītajiem 2%.

Izrāde gan sākās jau šajā samērā miermīlīgajā preses konferences daļā.
Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē 2019. gada 7. jūnijā

Vēl I. Rimšēviča runas laikā no žurnālistu rindām piecēlās kundze, kas atritināja to pašu pie bankas durvīm redzēto reklāmas plakātu un nostājās praktiski blakus vienai no augstākajām valsts amatpersonām, kur arī palika līdz preses konferences beigām.

Nevar noliegt I. Rimšēviča aukstasinību – neskatoties un fotogrāfu, operatoru un pārējo klātesošo visai trokšņaino interesi par incidentu, viņš nesatricināmi turpināja vēstīt par Latvijas budžeta un ārējā parāda atkarību no starptautiskās konjunktūras, kas šobrīd tam ir labvēlīga.

Preses konferences jautājumu daļā ekonomiskie svešvārdi un izlikšanās, ka šī ir parasta preses konference un visus interesē makroekonomika, uzreiz tika atmesti malā kā apēsta banāna miza un prese ķērās pie tā, kas sabiedrību uztrauc patiešām, – proti pie I. Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un “Moneyval” ziņojumā Latvijas valstij izvirzītajām apsūdzībām nespējā apkarot naudas atmazgāšanu.

Droši vien tas bija neizbēgami. Ko jaunu uzzinājām?

Pirmkārt, to, ka I. Rimšēvičs joprojām kategoriski noliedz visas apsūdzības un dēvē tās par apmelošanas kampaņu, tomēr ir pietiekami reālistisks, lai neizvirzītu savu kandidatūru LB prezidenta amatam 2019. gada decembrī, kad beigsies viņa pilnvaras.

“Pēc tās apmelošanas un nomelnošanas kampaņas, kas pret mani tika izvērsta, uz to nevarētu cerēt,” teica Rimšēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka kopš atgriešanās savā amatā Latvijas Bankā pēc Eiropas savienības tiesas sprieduma šī gada februārī ir “centies turēties ēnā”.

Savukārt, runājot par to, kā izveidojusies situācija, ka Latvija kļuvusi par naudas atmazgāšanas valsti, Rimšēvičs teica, ka “notikumi jāpašķetina atpakaļ līdz 2012. gadam, kad sākās Latvijas sarunas par uzņemšanu OECD, un 2016. gadam, kad “Moneyval” ziņojums par Latviju vēl bija pozitīvs”.

“Redzot, kā pēc tam attīstījās situācija ar komercbankām, Latvijas Banka 2015.–2017. gadā mēģināja daudz ko darīt lietas labā. Daudz kas tika izdarīts, tomēr notikumi 2018. gada pavasarī atsedza visas tās lietas, kas nebija nosedzamas. Daudz kas valstiskā līmenī netika darīts jau 2015.–2016. gadā, kad daudzas bankas zaudēja kontus korespondentbankās, un pēc tam, kad gandrīz visām bankām slēdza ASV dolāru kontus. Latvijas Banka iesaistījās un cēla trauksmi, jo tā vairs nebija normāla situācija, taču iespējams, ka iesaistījāmies par maz,” sacīja Rimšēvičs.

Vēl pēc mirkļa I. Rimšēvičs paziņoja, ka situācijas cēlonis esot meklējams “pēckrīzes gados”, kad banku uzraudzības groži tikuši palaisti vaļīgāk, un pauda cerību, ka Finanšu izlūkošanas dienests spēs pārraut esošo tendenci un pierādīt, ka Latvija nav naudas atmazgāšanas valsts.

Tāpat LB prezidents neaizmirsa uzsvērt arī savu personisko ieguldījumu cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijā, kas gan nav pārsteigums – tā ir viņa aizsardzības taktika izvirzīto apsūdzību lietā.

Pēc brīža, noguris atbildēt par naudas atmazgāšanu, Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka jautājumu vairs neesot, visiem pateicās par dalību preses konferencē un aizgāja. Jautājumi, protams, vēl bija, ar tām atbildēm tā grūtāk…

Saistītie raksti

Viena no nozīmīgākajām valsts institūcijām – Latvijas Banka – nonākusi sarežģītā situācijā. No vienas puses, tās prezidents kā augsta amatpersona un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis nevar visu laiku “atrasties ēnā”.

No otras puses, katrs mēģinājums “iznākt saules gaismā” nodara kaitējumu gan pašai Latvijas Bankai, gan arī Latvijas valstij.
LA.lv