Latvijā
Sabiedrība

FOTO: Atver Egila Levita grāmatu “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai”1


 Egila Levita grāmatas “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018” atvēršana.
Egila Levita grāmatas “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018” atvēršana.
Foto: Karīna Miezāja

“Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985 – 2018” – tāds nosaukums dots nule iznākušajam Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita rakstu un interviju apkopojumam, kas ļaužu pilnajā LU Lielajā aulā atvērts piektdien.

Klātesošie veltīja ļoti atzinīgus vārdus Levita kungam, mediju un politiķu aprindās aizvien biežāk sauktam par potenciālo Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu vasaras sākumā gaidāmajās vēlēšanās.

Divas garas rindas – viena pēc grāmatas, otra pēc autora autogrāfa – Lielajā aulā izveidojās vēl pirms grāmatas atvēršanas pasākums bija sācies. Dzirdēja runājam, ka ar tādu sējumu “var cīņā doties”.

Proti, četru gadu laikā tapusī, 848 lappuses biezā “Latvijas Vēstneša” apgādā izdotā grāmata publicistes Rudītes Kalpiņas sakārtojumā sver 2,5 kg (bijušais Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Dainis Īvāns to bija nosvēris).

Prezidentūra virmo gaisā

LU Lielajā aulā brīvu vietu nebija. Auditorijas un sveicēju lielāko daļu veidoja akadēmisko aprindu pārstāvji – daudzi no juristu loka, arī bijušie un esošie deputāti un politiķi, Egila Levita līdzgaitnieki atmodas gados. Pasākumu vadīja Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, kurš izteicās, ka šī grāmata vairo zināšanas par Latvijas valsts būtību un ir “gatava Latvijas valsts mācības grāmata”.

Kusiņš arī nolasīja 13. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) atsūtīto apsveikumu. Kā runātājs vispirms uzstājās namatēvs – LU prorektors, politologs Jānis Ikstens, tad Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere – Le Galla (JKP), tieslietu ministrs Juris Bordāns (JKP), bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, zvērinātais advokāts Lauris Liepa, Saeimas deputāte Inese Lībiņa – Egnere (JV), Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, “4.maija Deklarācijas kluba” valdes priekšsēdētāja Velta Čebotarenoka. Publikā redzēja arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Runātāji pelnīti cildināja Levita kungu, īpaši pieminot viņa nopelnus valsts atjaunošanas labā (Levits deva neatkarības atjaunošanas formulu un bija pārliecināts 1918. gada valsts nepārtrauktības principa aizstāvis, 1990. gada 4. maija deklarācijas pamatnostādņu autors). To darot, izskanēja ne vien “valstsvīrs”, bet arī “nācijas tēvs” (publikas aplausi), “pravietis”, salīdzinājumi ar Kārli Ulmani.

Neviens, ja nu vien ļoti aizplīvuroti, tomēr tieši nepieminēja ļoti ticamo Levita iesaistīšanos cīņā par Valsts prezidenta amatu, taču tas, kā saka, virmoja gaisā.

Grāmatas atvēršanas rītā Levits LTV “Rīta panorāma” bija izteicies, ka nevēlas būt prezidenta kandidāts no kādas partijas, taču piekritīs pretendēt, ja uz Valsts prezidenta amatu viņu virzīs valdošā koalīcija.

Līdz piektdienai atbalstu Levitam kā kandidātam jau bija paudusi Jaunās konservatīvā partija (JKP) un Nacionālā apvienība.

Levita priekšlasījums “Pārdomas par Latvijas vietu, lomu un uzdevumiem 21. gadsimta pasaulē” bija atstāts noslēgumam. Tam pienākot, izrādījās, ka pēc sveicēju runām no atvēršanas svinībām paredzētā laika atlikušas 15 – 20 minūtes, kurās Levita kungs iekļāvās, norādot, ka pilnā apjomā paredzēto referātu tuvākajā laikā publicēs “Latvijas Vēstneša” vietnē. Šķiet, vismaz daļai auditorijas tas, par ko runāja Levits, bija negaidīti. Faktiski viņš kārtējo reizi apstiprināja, ka ir eiropeiska un pasaules mēroga jurists un domātājs.

Nākotnes vīzijas

Hamburgas universitātes Juridiskās fakultātes absolvents atgādināja, ka pasaule šobrīd atrodas laikmetu maiņas etapā, līdzīgi tam, kādu vērojām 20. gadsimta 80./90. gadu mijā.

21. gadsimta vidū un beigās pasaule sastapsies ar jauniem praktiskas, filozofiskas un morālas dabas izaicinājumiem, kuri patlaban tiek tikai apjausti un šķiet pārāk tāli. Arī nākotnē aktualitāti saglabās vides piesārņošanas un klimata maiņas problēmas. Taču parādīsies vēl divas – jautājums par cilvēka un tehnoloģiju attiecībām jeb “kurš kuru”, un riski, kas saistās ar cilvēka un mākslīgā intelekta attiecībām.

“Tagad mēs par to daudz nedomājam, bet esmu drošs, ka 21. gadsimta 20. – 30. gados tās būs galvenās pasaules diskursa tēmas. 20. gadsimta 70. gados tikai nedaudzi cilvēki apjauta, ko nozīmē vides aizsardzība. Domāju, attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām mēs atrodamies naivās eiforijas stadijā, tāpat kā 70. gados cilvēki bija eiforijā par tehnoloģiju iespējām un vidi,” bilda Levita kungs.

Aizvien aktuālākas kļūs bažas par tehnoloģiju iespējām manipulēt ar cilvēku un cilvēci. Aizvien vairāk cilvēks ar tehnoloģiju palīdzību tiek izsekots un “atšifrēts”. Proti pienāks brīdis, kad varēs pateikt ne tikai, ko cilvēks darījis vai dara patreizējā brīdī, bet arī to, ko viņš darīs. Tādā gadījumā mainīsies visi priekšstati par varas attiecībām sabiedrībā. Cilvēks kļūs manipulējams.

Humanitārajās un tiesību zinātnēs aktualizēsies jautājums par cilvēka autonomijas saglabāšanu – iespēju brīvi izšķirties par rīcību vai tikt nemanāmi manipulētam. ES Tiesas tiesnesis atgādināja, ka jau tagad ASV notiek juridiskas debates, vai datorprogramma, kas analizē cilvēka uzvedību, ir tiesīga noteikt, ka šis cilvēks nav atbrīvojams no apcietinājuma, jo programma saka, ka viņš pēc atbrīvošanas var pastrādāt jaunu noziegumu.

Tas ir jautājums, vai cilvēkam ir tiesības, lai lēmumu par viņu pieņemtu cilvēki, vai arī viņam jāpakļaujas programmai, ar kuru nevar diskutēt. Levits aizrādīja, ka mākslīgā intelekta pētniecības tempi ir ļoti strauji. Pēc 30 – 50 gadiem radīsies situācija, kad mākslīgais intelekts vienmēr būs gudrāks par cilvēku. Šobrīd tā vēl nav: “Un tad rodas jautājums, vai atdosim savu likteni mākslīgā intelekta rokās.”

Tāda būs pasaule, kurā nākotnē pastāvēs arī Latvija. Ja iepriekš galvenais uzdevums bijis atjaunot un uzturēt Latvijas valsti, tad nākamajos gadu desmitos daudz būs atkarīgs no tā, vai spēsim būt radoši. Vienlaikus Latvijai būs jādomā, kā saglabāt savu autonomiju, stiprināt identitāti un ieņemt pēc iespējas prominentāku lomu jaunajā pasaulē, jo skaidrs, ka valstis, nākotnē saskaroties ar iepriekšminētajām problēmām, to risināšanai veidos daudz ciešāku sadarbības tīklu nekā mūsdienās.

“Izšķirošais jautājums tad būs, kas būsim “mēs” Latvijā. “Mēs” norāda uz identitāti. Mūsu rīcības efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no tā, cik stipra ir mūsu identitāte. Jo stiprāka identitāte, jo efektīvāka valsts. Mūsu identitātes kodolu veido latviskums. Tas nenozīmē, kā tagad sakām “koka sūdiņus”, tas nozīmē konkrētu latviešu nācijas vēsturisko pieredzi, konkrētas vērtības. Tādēļ latviskuma jēdziens ir jāpadziļina, jāpaplašina, jāpalielina, lai par visu, kas notiek Latvijā mēs varētu teikt, ka tas ir latviskums,” tā Levits.

Pēc potenciālā prezidenta kandidāta domām, Latvijai ir visas iespējas izrauties starp pasaules līderiem, jo daudz lietas šobrīd ir tikai pašā sākumā. Būtu nepieciešams laikus apjaust perspektīvas un ieguldīt sociālo, juridisko, humanitāro zinātņu infrastruktūrā, institūtos. Tas nemaksātu dārgi, bet ļautu atsevišķās jomās izrauties priekšgalā: “Valstsgribai ir jābūt radošai”.

LA.lv