Bedru remontam uz melnā seguma autoceļiem visvairāk izmanto šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju.
Bedru remontam uz melnā seguma autoceļiem visvairāk izmanto šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju.
Foto: Latvijas autoceļu uzturētājs, kolāža: "LA.lv"

FOTO: Bedru remonta trīs veidu tehnoloģijas 0

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” uz asfaltētajiem valsts autoceļiem veic bedru masveida remontu, izmantojot trīs veidu tehnoloģijas.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas
Atbilstošu tehnoloģiju nosaka pēc autoceļa tehniskā stāvokļa.

Uz valsts autoceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī izmanto šķembu un bitumena emulsijas tehnoloģiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šķembu un bitumena emulsijas remontu tehnoloģija ir visvairāk izmantotā metode bedru remontdarbiem uz autoceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ar melno segumu sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī ir 43% valsts autoceļu.

Tā ir ekonomiski pamatota metode un to izmanto arī Lietuvā un Igaunijā uz autoceļiem, kas ir novecojuši. Pirms bedres labošanas to attīra, tad gruntē ar bitumena emulsiju un noslēgumā aizpilda ar šķembām un piesūcina ar bitumena emulsiju.

Pēc veiktajiem darbiem, ātruma ierobežojums 70 km/h stundā tiek ieviests uz vienu diennakti un remonta posmu apzīmē ar ceļa zīmi Uzbērta grants vai šķembas. Pirms ātruma ierobežojumu noņemšanas brīvās šķembas no autoceļa tiek noslaucītas.

Karstā asfaltbetona tehnoloģija pārsvarā tiek izmantota, lai veiktu bedru remontdarbus uz salīdzinoši jauniem asfalta autoceļiem un ir teju 1,5 reizes dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

"Latvijas autoceļu uzturētājs" veic bedru masveida remontu

Bedru remonts ar karsto asfaltbetonu ir sarežģītāks – bedri nepieciešams izfrēzēt ar precīzām kontūrām, iztīrīt, gruntēt ar bitumena emulsiju, aizpildīt ar karsto asfaltu, un noblīvēt.

Aukstā asfalta tehnoloģiju izmanto atsevišķu satiksmei bīstamo bedru (kas lielākas par 0,1 m2 un dziļākas par 5 cm) remontam, kas ir gandrīz trīs reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija.

Remontdarbu laikā – bedri attīra un aizpilda ar aukstā asfalta maisījumu, satiksmi pēc remontdarbiem var atjaunot uzreiz pēc bedres labošanas. Ar šo metodi tiek labotas avārijas bedres visa gada garumā, jo šī ir vienīgā metode, kuru var veikt jebkādos laika apstākļos.

Mitrums un ūdens neietekmē asfalta saķeri ar bedres virsmu un malām.

Bedru veidošanos uz melnajiem autoceļu segumiem ietekmē autoceļa seguma vecums un tehniskais stāvoklis. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem.

Satiksmes dalībniekiem jāņem vērā, ka remontdarbu vietās tiek noteikti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi – darbu laikā tiek izvietotas brīdinājuma zīmes, lokāli tiek sašaurināta brauktuve un ierobežots braukšanas ātrums, attiecīgi 70 km/h un 50 km/h.

Lai neapdraudētu savu un remontdarbu veicēju drošību, autoceļu uzturētājs ievērot ātruma ierobežojumus un distanci starp transportlīdzekļiem.

Lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī norit ikdienas uzturēšanas darbi, autoceļu uzturētāja remontbrigādes ir aprīkotas ar GPS iekārtām.

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 129 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.