×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
18. jūlijs, 2018
Drukāt

FOTO: Cara ģimenes nošaušanas simtgadi Krievijā atzīmē ar vērienu (3)

Foto - ITAR-TASS/Scanpix/LETAFoto - ITAR-TASS/Scanpix/LETA

Trešdien, 17.jūlijā, kad apritēja 100 gadu kopš Jekaterinburgā tirgotāja Ipatjeva nama pagrabā lielinieki naktī nogalināja Krievijas pēdējā cara Nikolaja II ģimeni, Krievijā notika vērienīgi piemiņas pasākumi ar pareizticīgo baznīcas un citu reliģisko grupu iesaisti.

Maskavā Čaikovska koncertzālē notika koncerts, savukārt cara ģimenes bojāejas veitā Jekaterinburgā notika reliģiska ceremonija ar Krievijas pareizticīgās baznīcas vadības piedalīšanos, kā arī piemiņas gājiens. Pasākumos piedalījās arī princese Olga Kuļikovskaja-Romanova, caru dzimtas pārstāve.

Pēc Ļeņina rīkojuma tika nošauts cars, viņa sieva, pieci bērni un vairāki kalpotāji. Nogalināto ķermeņus aizveda uz mežu un iemeta pamestā šahtā. Sākotnēji lielinieku plānos cara nogalināšana nebija paredzēta un drīzāk tie īsti nezināja, ko ar gāzto monarhu darīt.

Romanoviem liktenīgs izrādījās balto armijas ģenerāļa Kolčaka veiksmīgais uzbrukums un tuvošanās Jekaterinburgai. Gluži tā paša iemesla dēļ dažas dienas pirms šiem traģiskajiem notikumiem, 13. jūlijā, lielinieku miliči un čekisti mežā pie Permas ar vietējās varas lēmumu nogalināja cara brāli, lielkņazu Mihailu Aleksandroviču un viņa sekretāru Nikolaju Džonsonu (citā versijā Žonsons).

Šis lēmums ar Maskavu un Ļeņinu nebija saskaņots, taču lielinieku partijas vadība vēlāk to akceptēja. Gan cara, gan lielkņaza gadījumā lielinieki bija nobijušies, ka augstdzimušās personas nonāks Kolčaka rokās, kurš tās varētu izmantot savas ietekmes pastiprināšanai.

Vēlāk radās mīts, ka caru nogalinājuši “latvieši”. Tomēr vēsturnieki pēc rūpīgiem pētījumiem ir noskaidrojuši, ka spriedumu izpildīja krievu un ungāru tautības čekistu grupa Jakova Jurovska vadībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Starp citu, vēl padomju laikos izplatītā versija, ka Urālu padome šo lēmumu pieņēma, jo pilsētai tuvojā Kolčaka armija, neatbilst patiesībai – Kolčaka armijas vēl nebija, Jekaterinburgai tuvojās Satversmes sapulces komitejas (Komuč) izveidotā Proletariāta armija Oskara Kapela vadībā, starp citu – arī ar sarkaniem karogiem.

    Vēlāk Komučs iecels Kolčaku par savas armijas virspavēlnieku, taču admirālis izdarīs apvērsumu un apšaus Satversmes sapulces deputātus no ložmetējiem, bet tas jau ir cits stāsts…

  2. Vispār – Eiropas vēsturē nogalināt monarhu nav nekas neparasts. Angļi savam Čārlzam I nocirta galvu, francūži savam Luijam XVI arī. Tikai krievi to izdarīja gadus 300-400 vēlāk, nekā būtu vajadzējis.

    • Bet nekur nenogalināja monarha bērnus, bez tam Nikolajs II jau bija atteicies no troņa! Tātad monarhs vairs nebija.

Draugiem Facebook Twitter Google+