Latvijā
Sabiedrība

Atriebība Bauzes-Krastiņa gaumē un tirdzniecības centri uzpūšas. “LA” nedēļas apskats 16

Kolāža – la.lv

Cilvēks. Sekmēja pārmaiņas sportā

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Grigorijs Rodčenkovs, kurš sniedza svarīgās liecības Starptautiskajai olimpiskajai komitejai (SOK), izteicis prieku par Krievijai piespriesto liegumu piedalīties februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Pateicoties viņa liecībām un arī citiem pierādījumiem, SOK pagājšnedēļ lēma par Krievijas diskvalificēšanu.

Desmit gadus zinātnieks Grigorijs Rodčenkovs vadīja Maskavas antidopinga laboratoriju, taču, esot šajā amatā, nevis veicināja cīņu ar aizliegto vielu lietošanu, bet gan sekmēja sērgas attīstību. Pēc Soču olimpiskajām spēlēm, kurās krievi uzvarēja medaļu vērtējumā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins apbalvoja viņu ar Draudzības ordeni. Pusotru gadu vēlāk Rodčenkovs aizmuka uz ASV un sāka pavērt priekškaru uz paša veidoto un valsts institūciju pārraudzīto sistēmu.

“Kamēr čempioni un sabiedrība svinēja panākumus Soču spēļu laikā, mēs mainījām viņu urīna analīzes, “netīrās” aizstājot ar “tīrām”. Mēs bijām pilnībā nodrošināti, zinīgi, pieredzējuši un perfekti sagatavojušies. Kā nekad agrāk. Sistēma darbojās kā Šveices pulkstenis,” atzina Grigorijs Rodčenkovs, kurš šo kāršu namiņu uzbūvēja un arī izjauca, tādējādi mainot pasaules sportu.

Motīvi sākt runāt nav līdz galam skaidri, bet liels spiediens uz viņa pleciem gūlās jau ilgus gadus. Pret Rodčenkovu bijusi ierosināta izmeklēšana par aizliegtu vielu radīšanu, māsa bijusi arestēta, pats mēģinājis veikt pašnāvību un ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Vēlāk apsūdzības noņemtas – Rodčenkovs uzskata, ka tā bija Putina pavēle ar skaidru mērķi – zinātniekam bija jāpalīdz Krievijas sportistiem sagatavoties lielajām uzvarām, galveno akcentu liekot uz Soču olimpiskajām spēlēm, kurām bija jāparāda nācijas varenība.

Rodčenkovs pašlaik uzturas ASV un iekļauts liecinieku aizsardzības programmā.

Darījums. Tirdzniecības centri uzpūšas

“Damme” Imantā divreiz lielāka, “Olimpijā” izvērsts otrais stāvs, “Alfa” izplešas, “Origo” paplašinās – viss pierāda, ka Rīgā veikalu veikaliem vēl ir kur augt. Oktobrī ar krāšņām dekorācijām, vērienīgu balonu salūtu un stūrakmens svinīgu ielikšanu oficiāli sāka “Alfas” paplašināšanos ar paziņojumu, ka būvē Latvijā lielāko tirdzniecības centru. Taču piektdien tika parakstīts līgums par vēl lielākas veikalu būves finansēšanu. SEB banka piešķīra 106,5 miljonu eiro aizdevumu “Akropolis Real Estate B.V.”, kuram “Merks” pie Dienvidu tilta par 177 miljoniem būvēs tirdzniecības centru 98 000 m2 platībā. “Alfai” pēc paplašināšanās būšot 93 000 kvadrātmetru (bez autostāvvietām), taču galīgā mērīšanās varēs notikt, kad atvērsies šie abi centri – 2019. gadā, samērojot tirdzniecības platības un veikalu skaitu.

Tirdzniecības un izklaides centra “Akropole” būvniecībai piešķirtais aizdevums ir šā gada apjomīgākais darījums Baltijas valstīs.

Viļņas, Kauņas, Klaipēdas un Šauļu līdzinieks nu būs arī šeit. Rīgā “Akropolē” tiek solīts kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona, restorāni un boulinga zāle.

Vēl tirdzniecības centros trūkst tikai laulību reģistrācijas zāles, dzemdību nama, skolas un krematorijas…


Noslēpums. “Air Baltic” slido

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Trešdien, 6. decembrī, “Air Baltic” lidmašīna “Boeing 737–500” reisā Rīga–Maskava pēc nosēšanās Šeremetjevas lidostā noslīdēja no manevrēšanas ceļa. Maskavas lidostā tobrīd intensīvi sniga, pūta vēja brāzmas un ceļš bija slidens.

Tas, ka lidmašīna no manevrēšanas ceļa (tas ir sānceļš skrejceļam) piecus metrus ar priekšējo šasiju noslīdēja no betona, nav nekas ārkārtējs. Tā ir gadījies arī citās lidostās. Arī tas tiek pieļauts, jo noteikts, ka blakus manevrēšanas ceļiem nedrīkst būt nekādi objekti, transports un ka iegrime lidmašīnai zālītē nedrīkst būs dziļāka par 15 cm.

Jautājums – kāpēc šoreiz tā notika? Pirms secināt, ka lidmašīnai nav nomainītas vasaras riepas, “LA” uzklausīja Civilās aviācijas aģentūras direktoru Māri Gorodcovu. “Ne jau ziema vai ledus, bet mainīgie ap­stākļi radīja šādu situāciju,” viņš skaidroja. “Lidlauka operatoram jānodrošina, ka deklarētais lidlauka stāvoklis – tas ir, izmērītais saķeres koeficients – tāds arī ir nolaišanās brīdī. Tas varbūt jāmēra pat reizi pusstundā, un, cerams, ka lidmašīnas apkalpei informācija par to tika sniegta.” Kopīgas starptautiskas vadlīnijas, kā jāmēra un kad jāziņo, tiks pieņemtas tikai 2020. gadā, viņš piebilda.

Tas, ka viens no diviem skrejceļiem pēc incidenta tika slēgts uz divām stundām, kamēr lidmašīna tika aizvilkta un skrejceļš pārbaudīts, visticamāk, neizraisīs soda naudu piedziņu. Sliktākajā gadījumā maku atvērs apdrošinātājs.

Noslēpums pagaidām vēl ir tas, vai “Air Baltic” ekipāža līkumu paņēma par strauju vai arī skrejceļš nebija pienācīgi notīrīts, vai arī ziņas no lidostas torņa nolaišanās brīdī jau bija novecojušas. Maskavas prokuratūrai pēc izmeklēšanas būs savs slēdziens, bet droši vien satiksmes ministram Uldim Augulim, kurš ar šo lidmašīnu bija ieradies uz forumu “Krievijas transports”, par Maskavas lidostas spēju operatīvi un saziņā ar ekipāžu strādāt ziemas apstākļos būs savi secinājumi.


Izgāšanās. Atriebība Bauzes-Krastiņa gaumē

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Dome jau pie strādāja pie šī veloceliņa projekta, bet tagad noskatījos šo pasākumu “Bez tabu” un nolēmu – ja cilvēki šādās situācijās izsauc “Bez tabu”, tad man to gribas salīdzināt drusku ar kaut kādu teroru, ka viņi uzskata sevi labāku par citiem. Veloceliņus, apgaismojumu, jaunus objektus vajag daudz kur novadā, bet, ja šādus jautājumus risina šādā veidā, tad mēs īpaši pievērsīsim uzmanību, lai šis veloceliņš netiktu taisīts, jo mums ir daudz bīstamākas vietas un citi mūsu iedzīvotājiem daudz nozīmīgāki objekti. Tā ka atvainojiet, ja jūs šitā esat izdarījuši, tad visdrīzākā laikā šī veloceliņa nebūs,” tā videokanālā “Garkalnes ziņas” 27. novembrī paziņoja Garkalnes novada priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS).

Stāsts bija par kādu ceļa posmu no Tallinas šosejas līdz Alderiem, kas esot ļoti šaurs, neapgaismots, bez trotuāra. Liela daļa ceļa ir Garkalnes novada teritorijā, taču nami gar ceļu atrodas Ādažu novadā. Iedzīvotāji nodokļus maksā Ādažu pašvaldībai, tādēļ Garkalnes novads nav ieinteresēts ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai uzlabotu ādažnieku ikdienas dzīvi… Jāpiebilst, ka abas pašvaldības ir vienas no turīgākajām Latvijā, konkrētā 2,7 km garā apgaismotā celiņa ierīkošana izmaksātu ap 600 tūkstošiem eiro.

Bet nu pēc tam, kad šī problēma parādīta televīzijā, novada mērs izlēma par šādu atriebību – ak sūdzēsities žurnālistiem, tad nedabūsit apgaismotu celiņu vispār! Kad “Bez tabu” komanda vērsusies klātienē pie Bauzes-Krastiņa, tautas kalps izvairījies no sarunas, sūtījis pie preses sekretāra (kas, starp citu, ir mēra dēls Māris Bauze-Krastiņš; viņš savulaik medijos guva ievērību ar to, ka pašvaldības finansētajā izdevumā tika publicēti viņa atvaļinājuma piedzīvojumi Indijā). Žurnālists nav atkāpies no Bauzes-Krastiņa arī pie mašīnas, un dusmīgais novada mērs auto durvis cirta ciet, kaut tajās stāvēja žurnālists.
Sociālajos tīklos daži izbrīnīti ļaudis jautā – kas vēlēšanās balso par šādiem politiķiem. Viena versija tvitera lietotājam Edmundam ir šāda: “Garkalnes novada iedzīvotāji pat nezina, kurā novadā dzīvo, kur tā dome atrodas un kas un vai vispār ir priekšsēdētājs, jo visa dzīve paiet Rīgā – gan darbs, gan skola, gan iepirkšanās un sabiedriskā dzīve.”

Bet tomēr kāds par šiem politiķiem balso, un statistika ir šāda: šogad pašvaldību vēlēšanās Garkalnes novadā par Latvijas Zemnieku savienību (LZS) balsoja visvairāk – 26,95%. Šo partiju pārstāv arī Bauze-Krastiņš. Citi domē tikušie – Latvijas Reģionu apvienība/”Reģionu alianse” (22,15%), “Saskaņa” (16,7%), “Vienotība” (13,04%) Latvijas Zaļā partija (8,5%), Nacionālā apvienība (8,08%).

Garkalnes novadā ir 8102 iedzīvotāji, no kuriem 5562 ir balsstiesīgie. Vēlēšanās piedalījās 3146 (56,56% no balsstiesīgajiem). Par Latvijas Zemnieku savienību nobalsoja 831 vēlētājs jeb 15% no balsstiesīgajiem. Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kurš tātad arī saņēma šo 831 vēlētāja balsi, papildus no viņiem vēl saņēma 447 plusus (visvairāk salīdzinājumā ar citiem saraksta biedriem) un 100 svītrojumus.


Mācība. JKP “virtuve”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Tas, ka politikā lozungi un reālā dzīve bieži vien iet pretējos virzienos, nav nekāds noslēpums. Tomēr gadījumi, kad partiju “virtuvēs” jau uzreiz pēc vēlēšanām sākas neslēpta ietekmes dalīšana un šķelšanās, vēl arvien pārsteidz. Savulaik paraugstundu tam sniedza Zatlera Reformu partija, kuras frakciju jau pirmajā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas pameta seši deputāti. Partijas vadībai atlika tikai plātīt rokas, ka tā nav pietiekami novērtējusi, kādas personas tā iekļauj vēlēšanu sarakstā un kādām uztic varu. Līdzīgu skandālu šajā nedēļā piedzīvojusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), no kuras izstājušās divas nesen ievēlētās Ķekavas domes deputātes, kas īpaši būtiski tāpēc, ka viena no viņām ir pašvaldības vadītāja Viktorija Baire. Viņa pati pamato, ka dara to, lai “spētu neitrāli, ar skaidru godaprātu, nepārprotamu viedokļu piederību turpināt pildīt novada domes priekšsēdētājas darbu”. Savukārt no JKP nāk mājieni par iespējamo korupciju, jo Baire neesot pakļāvusies partijas ieteikumam atstādināt savu padomnieku, uzņēmuma “Energo Fortis” īpašnieku Andri Volanski (viņš saistīts ar OIK skandālu). Jāpiebilst, ka tieši cīņa pret korupciju bija JKP “jājamzirdziņš” aizvadītajās vēlēšanās, jo partijā iestājās bijušie KNAB darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs.

Vai Ķekavā ir bijušas kādas nelikumības, to var skaidrot tiesībsargājošās iestādes, taču vēlēšanu sarakstus veido partijas, un tikai tās ir atbildīgas par cilvēkiem, kurus izvirza. Ja JKP nespēj to kontrolēt pašvaldību vēlēšanās, vai var ticēt, ka tā to pilnvērtīgi varēs izdarīt nākamā gada Saeimas vēlēšanās?

Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Linda Rasa

LA.lv