Foto- fragments no atlanta vāka.

FOTO: Ieskats “Jāņa sētas” jaunajā Latvijas ģeogrāfijas atlantā 1

Karšu izdevniecība “Jāņa sēta” ir laidusi klajā atjaunotu Latvijas ģeogrāfijas atlantu, kas ir “pilnīgākais tematisko karšu krājums par Latviju un domāts lietošanai gan plaša profila speciālistiem, gan cilvēkiem, kas interesējas par Latvijas ģeogrāfiju, iedzīvotājiem un tautsaimniecību,” portālu “La.lv” informēja Jānis Turlajs.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Šis izdevums būs arī palīgs Latvijas ģeogrāfijas apguvei skolās. 70 atlanta kartēs, kas ilustrētas ar vairāk nekā 200 attēliem un diagrammām, aplūkotas visdažādākās tēmas – sākot no ģeoloģijas, reljefa, klimata un augsnēm un beidzot ar demogrāfiskajiem procesiem, kas pēdējā laikā kļuvuši īpaši aktuāli.

Atlantā iekļautas kartes gan par izmaiņām iedzīvotāju etniskajā sastāvā, gan par latviešu valodas izplatību, migrācijas procesiem un pārmaiņām dzimumvecumstruktūrā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tautsaimniecībai veltītajās kartēs atbilstoši jaunākajai informācijai kartēta kā rūpniecība un lauksaimniecība, tā arī transports un ārējā tirdzniecība, bet pašvaldības kartētas pēc nodokļu ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju un darba samaksas līmeņa.

“Studējot atlantu, var uzzināt daudzus interesantus, dažreiz pat pārsteidzošus faktus. Piemēram, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā Latvijas pilsēta Daugavpils pēc latviešu valodā runājošo skaita ir tikai 17. vietā, bet iedzīvotāju skaita ziņā 5. vietā esošā Jūrmala pēc pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem ir 2. bagātākā pašvaldība aiz Rīgas,” stāsta Turlajs.

“Tāpat infografikas ļauj secināt, ka graudus Latvijā ievāc vairāk nekā jebkad agrāk, bet liellopu ganāmpulks kopš padomju laikiem ir samazinājies vairāk nekā trīs reizes, vidējam piena izslaukumam no govs tajā pašā laikā dubultojoties. Savukārt Rīgas sasniedzamības karte rāda, ka no reģionālajiem attīstības centriem visātrāk Rīgā iespējams nokļūt no Ogres (40 minūtēs), bet visilgākais laiks ceļā jāpavada no Ludzas (3 stundas un 45 minūtes). Klimata eksperti noteikti pamanīs pārmaiņas klimatisko ekstrēmu sarakstā (2014. g. visu laiku visaugstākā temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, tādējādi pārsniedzot 71 gadu seno Daugavpilī reģistrēto maksimumu),” stāsta izdevniecības pārstāvis.