×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
27. maijs, 2018
Drukāt

Pulkstenis uz slotas un citas dizainera Valtera Kiršteina lietas

maksla

Laiks ir sarežģīta substance, dažs to notrallina, cits to izbauda mūzikā, pārvērš slotā vai iesloga zemūdenē

Zemūdens brālība

Ar zemūdenēm ne pirmā, ne atjaunotā Latvija nav bijušas diži bagātas. Šo iztrūkumu mēģina kompensēt dizainers Valters Kiršteins, kurš neatlaidīgi organizē arvien jaunus “zemūdeņu karus”. Kad Valters 1995. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, viņš kopā ar Egilu Medni nolēma Reiterna namā izveidot kopīgu diplomdarbu izstādi “Zemūdeņu karš 1”.

Vēlāk pirmajai zemūdens karu epizodei sekoja vēl daudzas, kuras pulcēja plašu dalībnieku loku. Izstādes bija ļoti dažādas – gan pēc tēmām, gan pēc dalībnieku skaita. Izstādi “Solo – zemūdeņu karš. Epizode 6” galerijā “Māksla XO” mākslinieks veidoja viens, jo daudz kas bija uzkrājies, ko pasacīt. Šobrīd pēdējā “Zemūdeņu karš. Epizode 9” norisinājās 2016. gadā.

“Katrs mākslinieks individuālo izstādi tik viegli neuztaisīs. Tas ir diezgan padārgi un darbietilpīgi. Veidojot grupas izstādi, sanāk vieglāk. Piedevām izstāde ir raibāka, ar dažādiem autoriem, dzīves skatījumiem un tehnikām. Bet zemūdene – tā ir cita dimensija, ūdens cita pasaule. Tur laiks plūst savādāk. Ienirstot zemapziņā, katrs esam kā zemūdene, te var sagaidīt vistrakākās lietas, redzēt citas zemūdenes un skaidrot ar tām attiecības,” tā Valters.

Tā kā Valters ir ilgstoši praktizējošs dīdžejs, visas “Zemūdeņu karu” epizodes ir saistītas ar mūziku.

Patafoni un slotas

Vai nu rakstura, vai laikmeta ietekmes dēļ Valteram izveidojies savs, mazliet spurains radošais rokraksts, kas labi iederas ārtdizaina stilā. Jāatzīmē, ka studiju laikā mākslinieks ar baudu zīmēja pat karikatūras leģendārajam žurnālam “Dadzis”’ un arī “Lauku Avīzei”. Dabiski, plates dīdžejam bija sakrāla lieta. Kāds brīnums, ka dizainers no platēm sāka veidot pulksteņus. Jau pašas plates bija dizaina priekšmets. Vinila diskus varēja papildināt ar pulksteņu detaļām. Dažiem pulksteņiem plates viducī tika izmantots attēls no Raimonda Paula pirmās plates. Interesanta pulksteņu kolekcija sanāca no veciem plašu atskaņotāju paneļiem. Atskaņotāju rokturi un citi aksesuāri bija sava laika dizaina meistardarbi. Papildinot ar modernu ciparnīcu, tie veidoja mazliet izaicinošu un nostalģisku praktiski pielietojamu objektu.

“Reiz biju iegājis būvniecības preču veikalā “K-Rauta” un slotu plauktā pamanīju, ka slotu birstes ļoti atgādina tā saucamo kamīnpulksteņu pamatnes,” atceras Valters. “Kāpēc pulkstenis nevarētu būt uz slotas? No vienas puses – lielāku un izaicinošāku kontrastu neviens nevarētu iedomāties. No otras puses – laiks kā ar slotu aizslauka no mūsu dzīves pašus dārgākos mirkļus, un pulkstenis ir šī nežēlīgā fakta mēms liecinieks,” spriež dizainers.

Savienojot slotu ar pulksteni, mākslinieks izveidoja ironisku klasiskā un izskaistinātā kamīnpulksteņa repliku. Arī birstes saru formas, korpuss, biezā stikla pamatne un pats pulkstenis veidoja neparastu faktūru un formu savienojumu. Divas mākslinieka darinātās “laikaslotas” iegādājās Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejs.

U – 27

Valteram visi pulksteņu nosaukumi sākās ar burtu U. Tas ir saīsinājums no vācu vārda – Uhr, kas apzīmē ne tikai stundu, pulksteni, bet plašāku jēdzienu loku. Piemēram, šis vārds sastopamas saliktenī kult – ūra, kurā “kult” apzīmē godināšanu un “ūr” – gaismu.

Viens no Valtera mīļākajiem “pulksteņu” darbiem ir objekts U – 27. Kā jau visiem dizaina darbiem visupirms tapa skice. Tad no otrreiz noderīgo lietu krājuma tika pielasītas detaļas, kas veidotu pulksteni. Pašai ciparnīcai tika izmantots veca kuģu pulkstenis. Pulksteņa galva tika izvirpota un tajā iedzītas norūsējušas naglas, kas veidoja ap ciparnīcu negaidīti dekoratīvu laika oreolu. Kāts tika izvirpots no koka un faktūra panākta, notinot ar resnu kokvilnas šņori. Masīvā konstrukcija apakšdaļā beidzas ar virpota metāla smaili, kas brīvi atbalstās uz 30x30x30 cm lielu akmens (travertīna) kubu. Pulksteņa konstrukciju vertikāli notur smalkas tērauda troses ar savilcējiem. Teju divmetrīgais stāvpulkstenis šobrīd izstādīts “M. Art Galerijā” Mūkusalā un gaida savu liktenīgo pircēju.

“Proporciju un krāsu izjūtu man dieviņš ir devis,” spriež mākslinieks. “Patīkami, ja sanāk to visu pielietot plašākos projektos, piemēram, lielāku interjeru vai kamīnu veidošanā. Labprāt atceros, kā veidoju kamīnu “Babilon”, kurā kombinēju koku, stiklu, akmeni un metālu. Akmeni nācās vest no Francijas, koks un stikls tika veidots Latvijā, metāla kurtuve arī bija franču, sanāca iespaidīgi!”

Šobrīd tiek organizēta atkal jauna “Zemūdeņu” grupas izstāde, mākslinieks strādā pie noslēpumaina muzeja projekta un aktīvi piedalās izstādēs. 24. maijā atvēra viņa un domubiedru fotoizstādi “Bufetē Gauja” Stabu ielā.

 

VĒRTĒJUMS: nemainīgi uzticīgs stilam 

Māksliniece Linda Lūse, galerijas “Istaba”‘ īpašniece: “Valters Kiršteins ir mans laikabiedrs kopš Mākslas akadēmijas laikiem, kad intensīvi apmeklējām toreiz leģendāro mākslinieku kafejnīcu M6 – Vecrīgā, Mārstaļu ielā 6. Man prieks, ka Kiršteins šobrīd savās Rīgas maršrutu takās uzticīgi, jau teju gadus piecpadsmit, iekļāvis galeriju “Istaba”. Mēs viņu mīlam par viņa uzticību arī savam stilam, kas ir nemainīgs un izturēts gan viņa ārienes imidžā, gan teicamajos dizaina darbos, ar kuriem viņš vienmēr piedalījies “Istabas tematiskajās izstādēs. Kiršteins vienmēr saprot “par ko ir raidījums” un ir “mūsējais forever (mūžīgi)”!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+