Pasaulē
Citur

FOTO. Levits vizītes laikā uzsver Japānas vēstniecības Latvijā nozīmi pēc 1940.gada okupācijas0


Valsts prezidents Egils Levits vizītē Japānā uzsvēris abu valstu ciešās diplomātiskās un politiskās attiecības, kā arī Japānas vēstniecības Latvijā nozīmi pēc 1940.gada Padomju Savienības okupācijas, 21.10.2019.
Valsts prezidents Egils Levits vizītē Japānā uzsvēris abu valstu ciešās diplomātiskās un politiskās attiecības, kā arī Japānas vēstniecības Latvijā nozīmi pēc 1940.gada Padomju Savienības okupācijas, 21.10.2019.
Foto: Ilmārs Znotiņš/ Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits vizītē Japānā uzsvēris abu valstu ciešās diplomātiskās un politiskās attiecības, kā arī Japānas vēstniecības Latvijā nozīmi pēc 1940.gada Padomju Savienības okupācijas, aģentūru LETA informēja prezidenta kancelejā.

Levits šodien ar dzīvesbiedri Andru Leviti darba vizītes laikā Japānā tikās ar Japānas latviešu kopienas pārstāvjiem, Japānas jaukto kori “Gaisma” un latviešu valodas studentiem.

Savā uzrunā viņš uzsvēra Japānas un Latvijas diplomātiskās un politiskās attiecības, kuras ilgst jau aptuveni 100 gadus.
Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Japānā

“Japāna bija viena no tām pirmajām valstīm, kura atzina nesen nodibināto Latvijas valsti. Drīz pēc tam Japāna atvēra arī savu vēstniecību Latvijā, līdz ar to bijām viena no nedaudzajām Ziemeļeiropas valstīm, kur Japānai bija sava vēstniecība,” pauda prezidents, norādot, ka šī vēstniecība spēlēja nozīmīgu lomu 1940.gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība.

Proti, Japānas vēstniecība toreiz palīdzēja izbēgt virknei apdraudētu latviešu politiķu un diplomātu, kuri vēlāk būtu nonākuši Sibīrijā.

“Japāna nekad nebija atzinusi Baltijas valstu okupāciju [par likumīgu], un drīz pēc tam, kad Latvija atguva savu neatkarību, Rīgā tika atjaunota Japānas vēstniecība,” teica Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka latviešus uz japāņus vieno daba un atbildība par to, kā arī sacījis, ka ir patīkami redzēt, ka tik tālu no Latvijas tiek runāts un dziedāts latviski, jo tieši valoda un kultūra ir ļoti spēcīgs identitātes avots gan japāņu, gan latviešu tautai.

Prezidents arī pateicās korim “Gaisma” par līdzdalību Dziesmu un Deju svētkos.

Vizītes turpinājumā paredzēta dalība Japānas imperatora Naruhito un imperatores Masako svinīgajā kronēšanas ceremonijā un pasākumos Imperatora pilī, vairākas divpusējas tikšanās, kā arī uzstāšanās Vasedas Universitātē ar lekciju “Latvijas skatījums uz mūsdienu izaicinājumiem, ar ko sastopas demokrātiskās iekārtas”.

LA.lv