×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.2°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
12. augusts, 2018
Drukāt

FOTO: Likteņdārzā koncertē par spīti lietum un vējam (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Sestdien Koknesē notika Likteņdārza projekta desmit gadu jubilejas koncerts, kurā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un diriģentu Andri Pogu pirmatskaņojumu piedzīvoja pianista Vestarda Šimkus jaundarbs “Likteņa vārti”, aģentūru LETA informēja Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Jubilejas koncertā kopā ar LNSO, Šimku, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Rīgas Doma zēnu kori izskanēja arī Imanta Kalniņa un Raimonda Paula skaņdarbi, latviešu simfoniskās mūzikas klasika un citi īpaši šim koncertam rakstīti jaundarbi, ko komponējuši Šimkus un Raimonds Tiguls.

“Darbs “Likteņa vārti” komponēts simfoniskajam orķestrim ar klavieru solopartiju. Tā pamats ir oriģināltēma, ko esmu uzrakstījis, izmantojot latviešu tautasdziesmu intonācijas. Trauslā un vienkāršā melodija izvēršas episka rakstura dramatiskās simfoniskā orķestra epizodēs. Ar to vēlējos paust savas izjūtas, domājot, kā dvēsele no Viņsaules plašumiem ieiet pa Likteņa vārtiem, lai sāktu dzīvot savu Šīssaules dzīvi. Ieejot pa šiem vārtiem, gan ikviena cilvēka, gan arī visas tautas dvēseles liktenis kļūst neapturams un neatgriezenisks. Un kopā saistīts,” savu jaundarbu aprakstīja Šimkus.

Koncerts notika brīvā dabā, Likteņdārza amfiteātrī un to tiešraidē pārraidīja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.

Likteņdārzs ir par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. “Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi,” memoriālo parku aprakstīja Pučka.

Kopš 2005.gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu memoriālā parka izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 līdz 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tagad taa vieta ir nodota valstij un tiks uztureeta par nodoklu maksaataaju naudu.It kaa jau teica,ka valsts tur naudu neieguldiisot,bet tas taapat ir zinaams-ja kas uzgruusts valstij,tad tiek uztureets arii par valsts naudu.Maaksliigi izveidota,maaksliigi uztureeta vieta,privaats biznesa projekts,kuru vairs nevar pastiept un pseidopatriotisku iemeslu deel uzgruust visiem valsts iedziivotaajiem.

  2. Tā ir japāņu arhitekta izveidota vieta, kurai nav nekāda sakara ar latviešu kultūru. Tad jau Daugavas peldbaseinu var nosaukt par svētvietu.

  3. Neveiksmīgs projekts. Ja domā, ka varēs iztikt ar budistu māņiem, nekāda svētvieta tur neiznāks.

  4. vienkarsi riebjas skatitiiiiiiiies uz tiem sakaliem pilnigi vemiens nak

  5. Liekulības kalngals – jā pieminam izsūtītos un tur nošautos, bojā gājušos – to saraksti ir zināmi un visiem pieejami.
    Tikai čekas fani, ziņotāji, aģenti kuri rakstīja ziņojumus, lai represētu–tiek turēti slepenībā ( vel Kremlim noderēs kā pamats jaunām represijām).
    Ja būtu izbērti okupantu čekas aģentu maisi, tad jaunie ziņotāji X stundā nerastos – lūk jau vecos izbēra – arī mūs kādreiz tā varēs izbērt…
    Bet šodien- rīt pēc vēlēšanām Saskaņa + ZZS = droši maisus nebērs un ko tad Koknesē ar to dārzu? Atkal Brigmanis bērs ( lika bērt) mēslus uz ceļa kā tad pie Airītēm?

    • Jutājums > pilsonis Atbildēt

      Cik jābūt stulbam cilvēkam, lai ticētu, ka pēc 28 gadiem kaut kas vēl palicis ‘čekas maisos’?
      Ja jau pastalnieku pūlis, kas nelabā balsī gaudoja: Kaut pastalās, bet brīvā Lv! bija par impotentu un stulbu, lai uzreiz tiktu galā ar ‘čekas maisiem’, tad šodienas brašie šļupsti anonīmajos komentāros – pēc 28 gadiem – izklausās diezgan nožēlojami…
      Gudri cilvēki zina teikt, ka jau 1989-1990.g. visu svarīgāko vdk ziņotāju un darbinieku kartītes/dokumentus izveda uz Maskavu! Sēnalas atstāja speciāli, jo labi pazīstot pastalnieka īsto dabu – jobannije latishi i tak peregrizut drug drugu gorlo …
      Pirms pāris gadiem TV3 bija sižets, kur tā laika Tautas frontes avīzes Atmoda žurnālists stāstīja, ka uz redakciju atnācis VDK virsnieks ar 100 LV patriotu kultūras darbinieku uzvārdiem nu lai nopublicē… Latvijas VDK taču arī bija cilvēki, kas vēlējās neatkarīgu valsti! Tāpēc jau atnesa to sarakstu ar vdk aģentiem, lai sāktu sabiedrības attīrīšanu … Protams, saraksts netika nopublicēts, jo riebīgi būtu uzzināt patriotu un dievināto kultūras darbinieku otro seju …

      • Jā sēnalas atstāja un arī par tie 100 ar otro seju ir jāzin un pie tam visiem – tad nevarēs puvekļi bojāt gaisu un arī vietējie sikie okupantu pakalpiņi ir velkami gaismā – runāju par tiem, kuri stučija savus kaimiņus par Staļinam piezīmētām ūsām, aizjūras radio klausīšanos un pat puķu nolikšanu ne uz tiem kapiem…
        Sabiedrība atjaunojas ja iet pirtī mazgāt grēkus – tie vel nav mazgāti – kādam var piedot, citam nu nemaz it īpaši tie, kuri stukaču dēl zaudēja karjeru, darbu un varēja tikai slaucīt ielas aiz 101 km …
        Tas derēs arī nākotnei, lai nesāk atkal – pēc X stundas ‘ nolūkojis labu namu uz raksta papīru – ”Es padevīgi ziņoju…

  6. Atkrišanas no dzīvā Dieva un elku pielūgsmes vieta. Pāganu tempils. Nekā laba te nav.

  7. Atklāšana zem lietus debesīm Atbildēt

    Likteņdārzs ir tapis par tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu ziedojumiem. Liels darbs paveikts, bet tomēr ir vēl daudz darāmā. Lietum varbūt bija simboliska nozīme. Varbūt tās bija tūkstošiem cilvēku asaras, kuriem nebija lemts piedzīvot šo dienu?

  8. Esmu piedzlījies, ka daudzi citi, piemiņas vietas izveidē, bet kas dod tiesības prezidentam to nodēvēt par svētvietu!!

  9. Skatoties Likteņdārza Koknesē atklāšanu Atbildēt

    Kalnieti LIEKULĪBĀ laikam nevienam nepārspēt …Nu tāāāda tautu meita, ka vemt gribās uz viņu skatoties … VISUS t.s. cīņu biedrus ir UZMETUSI – sākot no kompartijas-vdk dibinātās LTF līdz Ģ.Kristovskim, S. Āboltiņai…
    Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas katedras vadītājs, Atmodas aktīvists Ervids Grinovskis (1925 – 2004) daudz INTERESANTA pastāsta par šo politisko prostitūtu savā atmiņu un pārdomu grāmatu “Lai nenosarkst dzimtenes smilts” (izdota 3 daļās 2004. un 2005. gadā).

Draugiem Facebook Twitter Google+