Foto – LETA

FOTO: Likteņdārzā koncertē par spīti lietum un vējam 11

Sestdien Koknesē notika Likteņdārza projekta desmit gadu jubilejas koncerts, kurā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un diriģentu Andri Pogu pirmatskaņojumu piedzīvoja pianista Vestarda Šimkus jaundarbs “Likteņa vārti”, aģentūru LETA informēja Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Jubilejas koncertā kopā ar LNSO, Šimku, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Rīgas Doma zēnu kori izskanēja arī Imanta Kalniņa un Raimonda Paula skaņdarbi, latviešu simfoniskās mūzikas klasika un citi īpaši šim koncertam rakstīti jaundarbi, ko komponējuši Šimkus un Raimonds Tiguls.

“Darbs “Likteņa vārti” komponēts simfoniskajam orķestrim ar klavieru solopartiju. Tā pamats ir oriģināltēma, ko esmu uzrakstījis, izmantojot latviešu tautasdziesmu intonācijas. Trauslā un vienkāršā melodija izvēršas episka rakstura dramatiskās simfoniskā orķestra epizodēs. Ar to vēlējos paust savas izjūtas, domājot, kā dvēsele no Viņsaules plašumiem ieiet pa Likteņa vārtiem, lai sāktu dzīvot savu Šīssaules dzīvi. Ieejot pa šiem vārtiem, gan ikviena cilvēka, gan arī visas tautas dvēseles liktenis kļūst neapturams un neatgriezenisks. Un kopā saistīts,” savu jaundarbu aprakstīja Šimkus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koncerts notika brīvā dabā, Likteņdārza amfiteātrī un to tiešraidē pārraidīja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.

Likteņdārzs ir par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. “Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi,” memoriālo parku aprakstīja Pučka.

Kopš 2005.gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu memoriālā parka izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 līdz 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši.