FOTO: Lūznavas muižas sikspārnim pēc Dabas koncertzāles dots vārds 0
Aptuveni 6000 dabas un mūzikas draugu 18. jūnijā bija ieradušies Rēzeknes novada Lūznavas muižā, kur aizritēja pirmā no divām šogad plānotajām Dabas koncertzālēm, LA.lv uzzināja Rēzeknes novada pašvaldībā.
Šoreiz Dabas koncertzāles galvenais varonis bija Garausainais sikspārnis (Plecotus auritus). “Dabas koncertzāles un Lūznavas muižas satikšanās ir ļoti īpaša,” atklāja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. “Sikspārnis ir ne vien Dabas koncertzāles varonis, bet tas turpmāk būs arī viens no muižas simboliem. Sikspārnim esam devuši vārdu – Lūznavas muiža ir Mūza, kur mākslinieki var smelties iedvesmu savām radošajām izpausmēm, tādēļ sikspārnis, kas dzīvo muižas bēniņos, būs Mūzis – vides un dabas simbols Lūznavas muižā, kura stāstu mēs noteikti turpināsim attīstīt.”
Dabas aizsardzības pārvalde organizēja 23 darbnīcas, kurās apmeklētāji varēja darināt sikspārņa mājvietu – būrīti, atpazīt un iepazīt Latvijā mītošos sikspārņus, viņu ēdienkarti, dzīves ciklu, veidot pašam savu sikspārni, izmantojot konstruktoru, kā arī ieklausīties un atpazīt sikspārņus pēc to izdotajām skaņām, stāsta pašvaldības pārstāve Madara Bērtiņa.
No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas, tostarp sešas no tām mājo Lūznavas muižā un parkā. Maija beigās pētnieki Lūznavas muižas bēniņos saskaitīja 22 pigmejsikspārņu un 113 dīķu naktssikspārņu mammas: “Dīķu naktssikspārņu skaits Lūznavas muižā ir ievērojami liels – tas divreiz pārsniedz vidējo skaitu zināmajās Latvijas kolonijās. Pigmejsikspārnim zināmo koloniju skaits ir pat mazāks,” pastāstīja Viesturs Vintulis. Turklāt, tā kā muižas bēniņos dzīvo tikai sikspārņu mammas ar bērniem, savukārt sikspārņu tēti mitinās muižas parkā, kopējais kolonijas izmērs ir vēl lielāks.
Zinātniskā klātbūtne un simbioze ar mākslu atšķir Dabas koncertzāli no citiem pasākumiem, taču arī te bez mūzikas neiztikt. Runājot par šī gada koncertzāles muzikālo noformējumu, Andris Sējāns uzsver, ka šoreiz vispirms tapa stāsts: “Dažādu tautu mitoloģijā un literārajos darbos nereti sikspārnim tiek piedēvētas dēmoniskas spējas un saistība ar tumšajiem spēkiem, bet, kā zināms, visvairāk mēs baidāmies no tā, ko nezinām. Lai labāk iepazītu un izprastu sikspārni, izveidojām audio virsrakstus, kas diezgan precīzi attēlo sikspārņa dzīvi un filozofiskos uzdevumus – sākot ar “X” jeb nezināmo pirmsākumu, turpinot ar eholokācijas jeb tā, ka sikspārņi redz ar ausīm atveidojumu mūzikā un noslēdzot ar “XY” motīvu jeb, ja “X” ir sikspārnis, tad “Y” ir cilvēks, kurš visa koncerta laikā tiktāl mēģinājis iepazīt sikspārni, ka nu jau vēlas kļūt par tādu”.
Kamēr sikspārņa sajūtas tika aprakstītas mūzikā, scenogrāfs Didzis Jaunzems jau trešo gadu pieņēma izaicinājumu Dabas koncertzāli ietērpt vizuālā veidolā. Uzdevums nebūt nav viegls, jo skatuve jāizbūvē vietā, kur tā nekad nav bijusi, turklāt jārada kopīgs vizuālais tēls, aptverot arī video projekcijas un gaismas. Kā pastāstīja scenogrāfs, meklējot labāko risināju, negulētas naktis un atkal un atkal zīmētas skices, līdz radās netradicionālā un vizuāli iespaidīgā ideja virs mūziķiem veidot mākoni no 6000 papīra sikspārņiem. “Negaidījām, ka iepriekšējā dienā būs vētra, tāpēc sikspārņi kļuva aktīvi un daži pat aizlidoja,” smej scenogrāfs.
Dabas koncertzāli apmeklēja arī pasākuma patrons – Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc pasākuma prezidents atzina, ka koncerts viņu aizkustinājis un saviļņojis: “Koncertā tika vēstīts par sikspārņa misiju dzīvot starp tumsu un gaismu – starp divām pasaulēm un sargāt tās. Arī man šī robeža starp divām pasaulēm nesen ir piedzīvota, tāpēc koncerts likās emocionāli tuvs un ļoti labi saprotams.”
Otra šī gada Dabas koncertzāle norisināsies 1.jūlijā Jelgavas novada Zaļenieku muižas parkā.
