Foto: Mālpils novadā pekainis naktīs posta kādas mājas bišu dravu 0
Mālpils novada Zaubes pagastā jau aptuveni mēnesi naktīs kādas privātmājas pagalmā regulāri viesojas lācis, postot saimnieku bišu dravu, vēsta LETA.
Nama īpašniece Inta Dreimane aģentūrai LETA stāstījusi, ka lācis postot ne tikai bišu dravu, bet arī pagalmā novietotos skapjus un puķu dobes. “Sākumā jau man te neticēja, ka tas ir lācis, norādot, ka alnis izbradājis dārzu, bet kad uzlika novērošanas sistēmu, dabūjām pierādījumus, ka tas tiešām ir skaists brūns lācis,” pastāstīja Dreimane. Vietējie mednieki mājas pagalmā uzstādījuši iekārtu, kas veic fotouzņēmumu, kad sensors sajūt kustību, kā rezultātā izdevies ķepaini iemūžināt.
“Viņš nemaz nebaidās. Fotoaparātam, kā te var redzēt bildēs, vispār skatījās iekšā objektīvā. Ne viņš no mūzikas, ne mašīnu rūkoņas, ne cilvēku runāšanas baidās,” LETA stāstīja privātmājas īpašniece, norādot, ka vienīgā iespēja, kā uz laiku nepielaist lāci mājas pagalmam, bijusi, šaujot signālraķetes.
Dreimane klāstījusi, ka mežā aiz mājas šķūņa atrasti pustukši spaiņi ar ogām, ko acīmredzot pametuši ogotāji, mūkot no zvēra. Nereti atrodami arī sviestmaižu iepakojumi, ko lācis saplēsis, mielojoties ar svešajām pusdienām. “Cilvēkiem, nākot ogot vai sēņot, te būtu ļoti jāuzmanās. Kad izeju ārā, zinu, ka viņš tepat vien ir, aiz šķūņa,” brīdināja Dreimane.
Sieviete par savu nakts viesi informējusi medniekus, bet citām institūcijām ziņot par postījumiem nav redzējusi jēgu, jo “ko tad viņi viņam izdarīs? Aizsargāts taču! Labi jau būtu, ja kāds paņemtu ieliktu drošā būrītī, bet kurš tad to darīs,” viņa pauda neticību.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš LETA stāstīja, ka rudens pusē lāču aktivitāte māju tuvumā vērojama augļu dēļ, kas nogatavojušies dārzos, vai arī bišu dravu dēļ. Lai tiktu vaļā no lāča apciemojumiem, kurš iekārojis medu, var izveidot vai nu elektrisko žogu, vai arī pārvietot bites uz citu vietu. Efektīvākais veids, kā atbrīvoties no lāča apciemojuma, būtu elektriskā žoga izveide.
“Medus lācim ir neatvairāms kārums, un uz izraudzīto vietu viņš ies tik ilgi, kamēr būs, ar ko našķoties,” sacīja Ozoliņš. Ja cilvēki sastop lāci, tad bez vajadzības nevajadzētu tam uzbrukt, jo tas lācī var izraisīt agresiju.
Tiek lēsts, ka Latvijā ir no 10 līdz 15 lāčiem, kuri ieklīst no kaimiņvalstīm. Stabilas lāču populācijas Latvijā nav, vismaz tam nav pierādījumu, norādīja Ozoliņš. Lāču viesošanās māju pagalmos rudeņos nav retums. Dzīvnieku aktivitāte varētu ilgt līdz novembra beigām, kad lāči dodas ziemas miegā, taču ziemas miega sākšanās dzīvniekiem atkarīga no rudens ilguma. Īsāku ziemas miegu parasti guļ lāču tēviņi, bet mātītēm tas ir ilgāks.
Sastopoties ar lāci aci pret aci, zvērkope Velga Vītola iesaka novērtēt situāciju individuāli. “Ja lācis vēl nav paspējis cilvēku pamanīt, ir lēnām jāvirzās prom, bet, ja rodas aizdomas, ka lācis cilvēku jau ir ieraudzījis, labāk ir iznākt atklātībā, lai lācis skaidri jūs redz,” viņa stāstīja. Vītola atzina, ka elektriskais gans varētu būt viena no retajām iespējām, kā lācim likt vairs nenākt pēc bišu medus. Tāpat viņu atbaidot arī neierastas spalgas skaņas, piemēram, katla vāka sišana vai fanu taures signāls.
LETA ziņoja, ka vasaras sākumā Amatas novada kaimiņos Mālpils pusē mežstrādnieki manījuši lāču mammu ar diviem lāču mazuļiem. Savukārt Nītaures pusē augusta vidū kāds mednieks redzējis pieaugušu lāci. Turklāt lāči neesot vienīgie plēsēji apkārtnē. “Jau labu laiku esam dzirdējuši, kā gaudo vilki, arī mazie kucēni ir redzēti,” toreiz piebilda mednieks.
