Latvijā
Vēsture

FOTO: Piemin Latvijas Neatkarības karā kritušos ārvalstu jūrniekus1


Piemin Latvijas Neatkarības karā kritušos ārvalstu jūrniekus
Piemin Latvijas Neatkarības karā kritušos ārvalstu jūrniekus
FOTO: Zane Bitere/LETA

Šajās dienās Rīgā notiek vairāki piemiņas pasākumi, godinot Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekus, kas krituši, sniedzot atbalstu Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, informē Aizsardzības ministrija.

1919. gada rudenī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija arī īru jūrnieki, sniedza nepieciešamo artilērijas atbalstu Latvijas armijas desanta operācijai Daugavgrīvā.

Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta armijas. Kauju laikā gāja bojā deviņi un tika ievainoti seši sabiedroto jūrnieki.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir atklāta izstāde “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā”, ko veidojusi Lielbritānijas vēstniecība Latvijā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar vēsturniekiem un atmiņas institūcijām Latvijā un Lielbritānijā, un sniedz ieskatu foto materiālos par diplomātijas un militāro vēsturi, Latvijas Neatkarības karu, kā arī britu un latviešu karavīru ikdienas gaitām.

Viens no izstādē apskatāmajiem dokumentiem ir no Lielbritānijas Nacionālā arhīva atvestais britu karakuģa “HMS Dragon” kuģa žurnāla oriģinālais eksemplārs, kurš glabā ierakstus no 1919. gada 17. oktobra, kad “HMS Dragon” cieta apšaudē, sniedzot atbalstu Latvijas armijai.

Šodien, 17. oktobrī, Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā notika ziedu nolikšana piemiņas vietā kritušajiem sabiedroto valstu jūrniekiem, Nacionālo bruņoto spēku kapelāna aizlūgums, kā arī iziešana jūrā ar mīnu kuģi M-08 “Rūsiņš” un piemiņas vainagu nolaišana jūrā vietā, kurā tika sašauts kuģis “HMS Dragon”.

Piemiņas pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, kā arī Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona (Odile Soupison), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon) un Īrijas Republikas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs (Jim Hennessy).

Piemiņas pasākumus ar savu klātbūtni pagodina 1919. gadā bojā gājušo jūrnieku tuvinieki, norāda AM.

Piemin Latvijas Neatkarības karā kritušos ārvalstu jūrniekus
Saistītie raksti

18. oktobrī plkst. 11.00 11. novembra krastmalā, Rīgā pie piemiņas plāksnes franču kapteinim Žanam-Žozefam Brisonam (Jean-Joseph Brisson) notiks piemiņas ceremonija, kas būs veltīta kapteinim Brisonam, kurš 1919. gadā vadīja franču-britu jūras spēkus, un sabiedroto jūrniekiem, kuri sniedza atbalstu Latvijas Neatkarības karā. Piemiņas ceremonijā Latvijas aizsardzības nozari pārstāvēs atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Savukārt 18. oktobrī plkst. 12.00 Francijas vēstniece Latvijā O. Supizona Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pasniegs grāmatu “Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas”, kas pirmo reizi tulkota latviešu valodā. Grāmata tiks ievietota Tautas grāmatu plauktā.

LA.lv
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
“Tā nav ticība, bet apmātība!” Speciālisti par šausmīgo gadījumu Jelgavā, kad mira māte un bērns 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ātruma pārkāpējs policistiem piedāvā 100 eiro kukuli
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Rīgā pasniegtas Gada balvas interešu izglītībā
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
“Tā nav ticība, bet apmātība!” Speciālisti par šausmīgo gadījumu Jelgavā, kad mira māte un bērns 1
2 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Kariņš izdod rezolūciju Viņķelei
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Saglabāsies neliels sals: laika prognoze sestdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Sākas kamaniņu sezona – Dārznieks izcīna otro vietu Nāciju kausā
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
Dainis Lemešonoks: Nepieciešamība apvienot farmācijas “milžus”. Vai Kariņam būs dūša?
2 stundas