Kultūra
Māksla

FOTO. Raiņi, kuriem galvā spaiņi, un latvieša lielums 16

Foto: LETA

Otrdien, 11. septembrī, pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāts tēlnieka Aigara Bikšes veidotais darbs “Divi Raiņi”.

Autors stāsta, ka vides objekts ietver ideju par augšanu garā un skatījuma, attīstības punktu maiņu gan indivīda dzīves laikā, gan tautas mūža garumā. Rainis ir kā mērogs un simbols idejai par “latviešu lielumu”. Tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra sastāv no diviem identiskiem Raiņiem, kuri sēž katrs sava sola galā – mazais ir tikai metru garš, kamēr lielais augumā sasniedz trīs metrus. Tādējādi skulptūra grafiski parāda, ka sevis attīstīšana un izglītošana dara cilvēku lielu un pašpietiekamu – no maza var tapt par lielu un lielais, kas reiz tapis no mazā, ir saglabājis savu būtību arī augot. Sols ir kā augšupejoša taisne, kas simbolizē attīstību laikā un telpā.

Lielā Raiņa skulptūra ir trīs metrus augsta, kamēr mazās izmērs ir viens metrs. Starp abām figūrām stiepjas desmit metrus garš soliņš, atgādinot izņemtu fragmentu no bezgalīgi gara soliņa, uz kura viens par otru lielāki sēž neskaitāmi daudz Raiņu.

Savukārt atklāšanas svētki bija gana jautri, tajos bija gan dzīvi “Raiņi”, kuriem galvā, kā senajā pantiņā, spaiņi, gan arī dzīvs prezidents, kurš “samērījās” ar abiem dižgara variantiem.

Prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā teica: “Dažas dienas iepriekš kādā sarunā sanāca saņemt gandrīz vai pārmetumus, ka Rainim ir vismaz jau četri pieminekļi, kādēļ vajadzētu vēl divus? Es gribētu atbildēt – Raiņa nekad nebūs par daudz, jo Rainis ir latviešu tautas neapšaubāms ģēnijs. Šis piemineklis atrodas starp diviem būtiskiem simboliem – starp latviešu likteņupi Daugavu un Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas tās veidolu arī veido viens no Raiņa lugā aprakstīto stikla kalnu. [..] Manuprāt, šodien stāvot šeit, gribu pieminēt, ka Rainis bija starptautiski pazīstama personība, taču arī esot pasaules cilvēkam, Rainis saglabāja savu mīlestību pret saknēm, auklēja domu par brīvību un sirdī vienmēr paturēja mīlestību pret mājām – dzimteni. Rainim bija arī zināšanas, un zināšanas ir tās, kas cilvēkam palīdz augt un attīstīties. [..] Tādēļ ceru, ka mēs ikviens atradīsim laiku apsēsties uz šī soliņa starp diviem Raiņiem un samērot sevi ar ģēniju, kas dega par savu dzimteni un, cik daudz var izdarīt savai valstij.”

Galerijas nosaukums

Latvijas simt gadu jubileja ir iespējama pateicoties tādiem tautas dižgariem kā Rainis, kas veicinājis tautas identitātes stiprināšanu, savā daiļradē pievēršoties tādām tēmām kā tauta un tās pašapziņa, kultūras un mākslas nozīme, kā arī vērtības, uz kurām balstās latviešu cilvēka izpratne par sevi un savu piederību tautai. Mākslas darbs tapis ar fonda “Mākslai vajag telpu”, Zuzānu ģimenes un Gunta Rāvja atbalstu un sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

LA.lv