Latvijā
Kriminālziņas

Bijušo alus darītavas īpašnieku apsūdz viltotu dolāru pārdošanā 16

Viltota nauda, Ilustratīvs attēls. Foto – VP

Bijušo Lodiņa alus darītavas īpašnieku Leopoldu Ozoliņu apsūdz par viltotas naudas pārdošanu, lieta nonākusi tiesā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valsts policija Andri S. bija aizturējusi aizdomās par viltotas naudas izplatīšanu. Policijā šis pilsonis izteica vēlēšanos sadarboties un uzrādīt cilvēku, kurš pārdodot viltotus ASV dolārus. Rezultātā uz apsūdzētā sola Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā nokļuvis 1958. gadā dzimušais Leopolds Ozoliņš, uzņēmējs, kādreiz atjaunotās, bet nu jau likvidētās Lodiņa alus darītavas Bauskā īpašnieks, bijušais Rīgas domes deputāts no Zaļās partijas (domē darbojies 1997. – 2001. g.). Ar kādreizējo Saeimas deputātu, pazīstamo dakteri Leopoldu Ozoliņu apsūdzētajam ir tikai vārda un uzvārda sakritība.

Ko tad Leopolds Ozoliņš varētu būt nogrēkojies? Kā aizvakar uzzināju no Valsts policijas vecākā inspektora Andreja Makarova sniegtajām liecībām tiesā, An­dri S. sagatavoja operatīvajam eksperimentam – nopirkt no Ozoliņa viltotus dolārus. 2016. gada 23. februārī astoņos vakarā Andris S. sarunājis tikšanos Rīgā, degvielas uzpildes stacijā “Neste” Vienības gatvē, savā automobilī. Par eksperimenta tehniskajām detaļām policists atteicās stāstīt, tik vien to, ka saņemts signāls: darījums noticis un varot veikt aizturēšanu. Eksperiments ticis fiksēts audioierakstā. Tajā esot dzirdams automobilī notiekošais, un tas arī ir prokurores Valentīnas Dežatkinas apsūdzības pamatā. Ozoliņam līdzi bijušas trīs dažādas kvalitātes viltotas 100 dolāru banknotes, kuras viņš esot pārdevis attiecīgi par 30, 35 un 40 eiro. Andris S. prasījis vairāk dolāru, uz ko Ozoliņš atbildējis, ka nākamajā dienā esot gatavs piegādāt 10 000 dolāru, ja iedošot priekšapmaksu 3170 eiro. Policija nolēmusi negaidīt un pārtraukt eksperimentu, uzskatot, ka ar trijām viltotām banknotēm ir pietiekami, lai veiktu aizturēšanu.

Ozoliņu tiesā aizstāvēja advokāts Juris Grīnvalds, kurš bija izvēlējies interesantu taktiku, uzdodot daudzus jautājumus policistam par eksperimenta plānošanu un iespējamām tā procesuālām kļūdām, vairākkārtīgi mēģinot jautājumā ietvert atbildi, tā izpelnoties tiesneses Marutas Bites aizrādījumus.

Advokāts uzskata, ka apsūdzība ir nepareiza, gan neprecizējot, kas tieši ir nepareizi. Ne reizes gan no viņa puses neizskanēja šaubas, ka abi darījuma partneri tikušies un viltotie dolāri Andra S. automobilī atrasti.

Jau pēc tiesas sēdes advokāts man sacīja, ka viņa klients “savu vainu neatzīst pie noteiktajiem apstākļiem”, ka policijas eksperimentā pieļautas procesuālas kļūdas. Tomēr mani interesēja, vai aizstāvība uzskata, ka audioieraksts ir viltots. Nē, par viltošanu neesot runas, atbildēja advokāts, bet darījums neesot noticis. Ko tad Ozoliņš darīja Andra S. automobilī? “Spriedās,” atbildēja advokāts.

Acīmredzot tiesvedība šajā lietā ātri nebeigsies, jo uz tiesu tiks aicināti vairāki liecinieki, tajā skaitā arī Andris S., kurš šobrīd strādā Vācijā.

Par viltotas naudas izplatīšanu draud cietumsods līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Tā kā Ozoliņš nav bijis sodīts un naudas apjomi nav ievērojami, ja viņu atzīs par vainīgu, tad, visticamāk, notiesājoša sprieduma gadījumā viņš tiks cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodu.

LA.lv