Foto: Karīna Miezāja

FOTO: Vairāki simti cilvēku gājienā piemin Komunistiskā genocīda upurus 0

Vairāki simti cilvēku, tostarp valsts amatpersonas, pirmdienas pusdienlaikā pulcējās Komunistiskā genocīdu upuru piemiņas gājienā cauri Vecrīgai, novēroja aģentūra LETA.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas
Gājiens sākās pie Okupācijas muzeja un noslēdzās pie Brīvības pieminekļa, kur notika ziedu nolikšana.

Kā novēroja aģentūra LETA, gājiens pulcēja lielākoties gados vecākus cilvēkus. Gājienā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un vairāki citi Saeimas deputāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāki gājiena dalībnieki rokās turēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas karogus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja, ka jauniešu nepilnīgas zināšanas tuvākajā laikā var apdraudēt deportāciju piemiņu.

Foto: Karīna Miezāja

Uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, ministrus, Saeimas deputātus, dažādu valstu diplomātus, konfesiju pārstāvjus un citus klātesošos, valsts galva atgādināja, ka šodien aprit 70 gadi, kopš Latvijā pastrādāti noziegumi pret cilvēci.

“Šī gadadiena varētu kļūt par simbolisku atskaites punktu godīgai sarunai par pagātni un piemiņu. Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga.

Arī Latvijas tautas deportācijas veica ne tikai tam speciāli ievestais karaspēks un čekisti.

Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un novadnieki,” atgādināja Vējonis, piebilstot, ka “šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma”.

Vienlaikus prezidents aicināja izcelt tos retos cilvēkus, kas spēja un paspēja kādu izglābt, brīdināt par izsūtīšanām.

“Tie ir varoņi, kuriem vēl esam parādā piemiņu. Starp viņiem bija ari tādi, kuri sākotnēji kalpoja jaunajai varai, bet bija arī tādi, kas pēdējā brīdī attapās. Kļūdīties ir cilvēcīgi, nelabot savas kļūdas – nav,” pauda Valsts prezidents, piebilstot, ka deportācijām sekoja 40 gadi baiļu un neuzticēšanās.

Vējonis sacīja, ka represētie un viņu ģimenes nekad neaizmirsīs padomju režīma nodarījumus.

“Cik daudz atcerēsies mūsu bērni? Ko par 1949.gada 25.martu zinās mūsu mazbērni? Jauniešu nepilnīgas zināšanas jau tuvākajā laikā var apdraudēt deportāciju piemiņu,” teica prezidents. Viņaprāt, valstiski ir svarīgi nodrošināt, ka attieksme pret komunisma noziegumiem sabiedrībā tiek uztverta kā universāla morāles mēraukla.

Ar vairākiem koncertiem un piemiņas pasākumiem gan Rīgā, gan reģionos šodien tiek pieminētas 1949.gada 25.marta deportācijas un Komunistiskā genocīda upuri.

Pirmdienas rītā galvaspilsētā piemiņas pasākums notika arī pie Šķirotavas stacijas. Arī tur amatpersonas un iedzīvotāji nolika ziedus, pieminot 1949.gada 25.marta traģiskos notikumus.