FOTO: Valsts pirmās personas godina latviešu karavīrus 1
Valsts prezidenta uzruna Lāčplēša dienā Rīgas Garnizona parādē pie Brīvības pieminekļa
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Ekselences!
Latvijas karavīri!
Dāmas un kungi!
11.novembris ir svētki. Tie ir svētki, kad godinām latviešu karavīrus, kas Brīvības cīņās nosargāja jaundibināto Latvijas valsti. Šajos svētkos mēs lepojamies ar mūsu valsts aizstāvju drosmi un varonību. Šī ir diena, kad mēs, katra karavīra acīs redzot patiesu vēlmi aizstāvēt savu valsti, rodam sirdsmieru un izjūtam pacilātību.
Laiks pēc Pirmā pasaules kara Eiropā nāca ar jaunām vēsmām. Valstis, kas ilgus gadsimtus bija tiekušās pēc brīvības, kļuva neatkarīgas. 1918.gadā dzima arī Latvijas valsts, bet ar tās izveidošanu karš diemžēl nebeidzās. Jaundibinātajai valstij uzbruka gan no austrumiem, gan rietumiem, un Latvijas brīvība bija pavisam trausla.
Šodien varam būt lepni, ka Latvijā bija drosmīgi vīri, kas bija gatavi stāvēt un krist par neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. Viņi bija gatavi ar ieročiem rokās cīnīties par savu valsti!
Starp viņiem bija pat 14 līdz 20 gadus veci Valmieras un Cēsu bērni un jaunieši, kurus atceramies kā drosmīgo Cēsu skolnieku rotu un kas daudziem var kalpot par pamatu nacionālajai pašapziņai.
Šie karavīri cīnījās, neprasot, kāds par to būs atalgojums, bet – līdzīgi kā latviešu strēlnieki pirms simt gadiem – vēlējās kļūt par savas dzimtenes sargiem.
Tādēļ ar pateicību pieminēsim brīvības cīņu dalībniekus, īpaši pulkvežus Oskaru Kalpaku un Jorģi Zemitānu, ģenerāļus Jāni Balodi un Pēteri Radziņu, kuri, apzinoties pārspēku un reizē ticot idejai par savu zemi, aizveda Latvijas spēkus līdz uzvarai. Paldies par viņu neatsveramo un nepārvērtējamo personīgo ieguldījumu, lai mēs šodien varētu svinēt Lāčplēša dienu!
Šodien mēs dzīvojam brīvā valstī. Savulaik mēs savu brīvību izcīnījām kaujās, taču valsts neatkarība nav pašsaprotama un uz mūžu garantēta! Kaut arī pašlaik neviens militārais spēks mūsu neatkarību tiešā veidā neapdraud, mums ir jābūt gataviem un spējīgiem kopā ar saviem sabiedrotajiem aizstāvēt sevi un savu valsti.
Mums ir jābūt stipriem un gudriem; mums ir jābūt apņēmības pilniem sadarboties, jo mēs piederam Eiropas Savienības un NATO valstu saimei.
Esmu pārliecināts, ka mūsu armija un katrs karavīrs ir pašaizliedzīgs, drosmīgs un profesionāls, – uz viņiem var paļauties.
Karavīrs, kas mīl savu zemi, ir gatavs doties cīņā par to. Būdams lepns par savu valsti, katrs no mums ir gatavs ik dienas darīt visu, lai mūsu valstī valdītu labklājība; lai mēs šeit justos droši un lai, Latvijas vārdam izskanot pasaulē, citi tajā klausītos ar apbrīnu.
Būsim lepni par savu valsti, kas mūsu senčiem ir maksājusi tik dārgi.
Leposimies ar Latviju, ko tik daudzas reizes mums mēģinājuši atņemt!
Es esmu lepns par mūsu karavīriem un Latvijas armiju!
Dievs, svētī Latviju!
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces apsveikums Lāčplēša dienā
Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī.
Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt.
Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.
/J. Jaunsudrabiņš/
Lāčplēša diena lai ir mums kā atgādinājums, ka brīvība un neatkarība Latvijas valstij nav nākusi pati par sevi, ka tā nav vēsturiska nejaušība. Šodien aizdedzot sveces, godināsim cilvēkus, kuri cīnījās par mūsu valsts neatkarību visos laikos!
Lāčplēša diena ir ierakstīta mūsu tautas vēsturē, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ko rakstīsim nākamajās vēstures lapaspusēs.
Dievs, svētī Latviju!
