Latvijā
Sabiedrība

FOTO, VIDEO. Latvijas robežas sargātāji darbā piedzīvo arī kuriozus 0


Pasienes robežkontroles punktā dienē kinologs virsnieka vietnieks Ilgonis Kukars, kurš patruļās dodas ar Robežsardzes suni Tairu.
Pasienes robežkontroles punktā dienē kinologs virsnieka vietnieks Ilgonis Kukars, kurš patruļās dodas ar Robežsardzes suni Tairu.
Foto: Karīna Miezāja

Latvija šomēnes svin 100 gadu jubileju, bet mūsu Valsts robežsardzes dienests – 99. jubileju. Robežsardzē pašlaik dien 2220 cilvēku. Lai paraudzītos, kāda ir viņu ikdiena, “LA” viesojās Latvijas austrumu pierobežā.

Robežu kontrolē arī no helikopteriem

“Atceļot robežkontroli uz iekšējām robežām, Robežsardzei vajadzēja kompensējošo mehānismu, kuru nodrošina Aviācijas pārvalde ar saviem helikopteriem. Izrādās, tas bijis tālredzīgs lēmums, jo uz iekšējām robežām mums ir mierīga situācija, bet uz austrumu robežas darba mums pietiek,” teic Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Šukšins.

Ludzas novadā esošajā Aviācijas pārvaldē ir dislocēti tās rīcībā esošie helikopteri. Robežsardzē ir divi helikopteri “Agusta Bell 206 B” un divi lielākie divdzinēju “Agusta Bell 109 E”. Viens helikopters un tā apkalpe pašlaik nosūtīta Eiropas Savienības robežu un krasta apsardzes aģentūras “FRONTEX” misijā uz Vidusjūru.

Gada siltajos mēnešos dienā tiek veikti līdz četriem trauksmes lidojumiem.

Helikopteri aprīkoti ar nakts redzamības ierīcēm. “Nakts vizuālais lidojums notiek diennakts tumšajā laikā, spējam redzēt 70 procentus no dienā redzamā. Pirmajos Aviācijas pārvaldes gados tas mums deva iespēju izdarīt daudz. Tagad arī pretējai pusei ir radiostacijas, skeneri, viņi mēģina noklausīties mūsu sakaru stacijas. Mums ir dežurējoša apkalpe, kura ir gatava ātri doties uzdevumā – patlaban mums ir mazāk plānoto lidojumu, vairāk darbojamies, reaģējot uz notikumiem,” uzsver pulkvedis. Kad robežsargi dodas lidojumā, piemēram, lai aizturētu robežpārkāpējus, lidaparātā sēžas tā apkalpe – divi piloti, kā arī divi “Sigmas” darbinieki. Vajadzības gadījumā helikopterā līdzi tiek ņemts arī dienesta suns.

Kopumā Aviācijas pārvaldē ir 11 piloti. Lai kļūtu par Robežsardzes pilotu, cilvēkam ir jābūt beigušam Valsts robežsardzes koledžu un gadu jābūt strādājušam uz robežas. Apmācība tiek veikta pārvaldē, bet piloti savas licences iegūst, noliekot eksāmenus Civilās aviācijas administrācijā. Katrs pārvaldes pilots ir tiesīgs lidot ar vismaz diviem helikopteru tipiem.

Palīdz arī specvienība

“Robežsardze gāja garu ceļu, līdz tajā tika izveidota specvienība,” norāda pulkvedis Aleksandrs Šukšins. Specvienība Aviācijas pārvaldes paspārnē izveidota 2008. gadā, bet 2011. gadā tai dots nosaukums “Sigma”. Dienestam specvienībā tiek atlasīti labākie – viņiem jābūt gan fiziski, gan psiholoģiski spēcīgiem, lai varētu stāties pretim likumpārkāpējiem. Specvienības darbinieki savulaik piedalījušies arī recidīvista Ralfa Tokaho aizturēšanā. Ikdienā viņi piedalās nelegālo robežšķērsotāju aizturēšanā, kā arī sniedz atbalstu Latgales reģiona Valsts policijas pārvaldei, ja jāaiztur bīstami noziedznieki.

“Narkotiku tirgošanas punktos parasti ir dzelzs durvis un restes uz logiem. Tāpēc būtisks ir laiks, specvienības spējas un tehniskie līdzekļi, lai varam šajās vietās iekļūt dažu sekunžu laikā, kamēr narkotikas nav iznīcinātas,” uzsver A. Šukšins. Pēc viņa vārdiem, “Sigmas” gandrīz desmit gadu pastāvēšanas laikā esot bijuši septiņi mēģinājumi no likumpārkāpēju puses iesaistīt sadarbībā specvienības darbiniekus. Tas A. Šukšina ieskatā liecinot par “Sigmas” autoritāti Latgalē. Specvienība arī piedalās, ja jāarestē robežsargi, kuri pārkāpuši likumu.

Meklē kontrabandu

“Cigaretes kontrabandisti mēdz slēpt, piestiprinātas uz ritošās daļas ar magnētiem vai arī iekšā ogļu kravās,” stāsta Zilupes dzelzceļa robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks majors Jurijs Kuzņecovs. Viņš norāda, ka kravas vilcienu mašīnisti nav atbildīgi, ja vagonos atrod kontrabandu. Būtiski ir studēt lokomotīves un vagonu uzbūvi, kā arī speciālisti var pateikt, vai ogļu kravā ir paslēpta kontrabanda.

Bieži robežsargiem palīdz Krievijas kolēģu sniegtā informācija, turklāt kravas vilcienus palīdz pārbaudīt arī muita.

Ja personas tiek aizturētas par mēģinājumiem ievest kontrabandu, viņas tiek nodotas Muitas kriminālpārvaldes rīcībā.

Atklāj zagtas automašīnas

“Kādu reizi atbrauca automašīna no Krievijas. Vadītājs man dod divas pases – savu un sievas. Es prasu, kur sieva, jo blakus sēdeklī viņas nav. Izrādījās, ka viņa palikusi Krievijas pusē… Tomēr galu galā viņa atnāca, un vīrs viņu sabāra,” šādu kuriozu atgadījumu no savas darba ikdienas atceras Terehovas robežkontroles punkta inspektors virsnieka vietnieks Viktors Skorodihins. Viņš ir specializējies atklāt zagtu automašīnu transportēšanu pāri robežai. Nesen esot pieķēris kādu cilvēku, kurš mēģinājis izvest no valsts zagtu “Mazda 6” automašīnu. “Man patīk darba specifika, jāskatās mašīnas numuri, jāizmeklē. Ja ir pazīmes, ka mašīna varētu būt zagta, zvanu kolēģiem ārzemēs,” teic V. Skorodihins. Tāpat robežsarga ikdiena ir dokumentu pārbaudes uz robežas – slikti viltotus dokumentus iespējams atklāt uzreiz ar īpašu pārbaudes ierīci, bet apmēram 10 procentos gadījumu, kad ir prasmīgāki viltojumi, robežsargiem jādodas uz laboratoriju.

Galerijas nosaukums

 

Pārtver vjetnamiešus

Pasienē pie Latvijas zaļās robežas atrodas žoga fragments ar pēdu kontroles joslu.

Šogad līdz 5. novembrim uz valsts robežas aizturēts 201 robežpārkāpējs, no kuriem 198 bija trešo valstu pilsoņi un trīs ES pilsoņi.

Robežsargi atzīst, ka aizturētie nelegālie robežšķērsotāji lielākoties ir no Vjetnamas.

 

Valsts robežsardzes vēsture

* 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī pagaidu jaunizveidotās valsts robežu.

* Lai robežu apsargātu, 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli par robežsargu priekšnieka amata izveidošanu un robežsargu vienību formēšanu.

* Ar 1919. gada 15. novembri sākās reālā robežas apsardzība.

* 1940. gada 3. oktobrī Latvijas PSR Tautas komisārs A. Noviks parakstīja pavēli par robežsargu bataljonu izformēšanu un robežsargu atvaļināšanu. Latvijas Republikas Robežsargu brigādi likvidēja 1940. gada 10. oktobrī.

* 1990. gada 20. decembrī Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas valsts robežu”, bet vadība vēl neveica aktīvus pasākumus tā īstenošanai, lai nesaasinātu attiecības ar PSRS.

* 1991. gadā, kad Latvijas Republika atguva valstisko neatkarību, valsts robežas tika atjaunotas. 1991. gada 7. novembrī Latvijas Republikas Augstākās padomes prezidijs apstiprināja “Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību”, un jau 1991. gada 11. novembrī atjaunotās Latvijas Republikas pirmie robežsargi Rīgas Brāļu kapos nodeva karavīra zvērestu.

* 1991. gada 13. decembris ir juridiskais Robežsardzes atjaunošanas datums.

No Valsts robežsardzes mājaslapas internetā rs.gov.lv

 

Latvijas robeža un robežsargi

Latvijas valsts robeža ir 1877,9 kilometrus gara. No tās – jūras robeža 498 km, sauszemes robeža – 1379,9 km. Eiropas Savienības ārējā robeža Latvijas austrumos ir ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ir 456,6 km. Līdz šā gada beigām pilnībā tiks pabeigts 92 km garš vairākos posmos dalīts žogs uz Latvijas un Krievijas robežas.

Valsts robežsardzē dien 2220 robežsargu ar speciālajām dienesta pakāpēm, no kuriem 812 ir sievietes.

 

Robežsardzes rīcībā ir

Suņi 120

Kuģi 3

Kuteri 10

Helikopteri 4

Kvadricikli 68

Sniega motocikli 30

Apvidus auto 89

Vieglie auto 170

Mikroautobusi 83

Autobusi 3

Motocikli 15

Mobilie novērošanas kompleksi 13

Traktori 10

Kravas cisternas 1

LA.lv