Ekonomika
Tehnoloģijas

Ziemeļu magnētiskais pols tuvojas Sibīrijai. Kāpēc par to jāsatraucas?1

FOTO: Reuters/LETA/Scanpix

Ziemeļu magnētiskais pols turpina kustēties, taču šobrīd tas notiek daudz ātrāk nekā jebkad iepriekš. Līdz ar jau februārī notika tikai nākamgad plānotā Pasaules magnētiskā modeļa atjaunināšana.

Pasaules magnētiskais modelis ir ārkārtīgi svarīgs gan jūras, gan militārajai GPS navigācijai, kā arī dažādām tehnoloģiskām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem. Pavisam vienkārši – bez precīzas GPS darbības iemīļotā “Waze” lietotne mūs aizvedīs uz pavisam citu vietu, nekā esam cerējuši. Nemaz nerunājot par militārām darbībām, piemēram, izmēģinot raķešu sistēmas.

Ģeofiziķis Viljams Brauns pat norādījis, ka četru gadu laikā neatbilstība starp Pasaules magnētisko modeli un ziemeļu magnētiskā pola īsteno atrašanās vietu kļuvusi tik ievērojama, ka tā teju pārsniegusi robežu, pēc kuras varētu nodrošināt precīzu navigāciju.

Kustas ar ātrumu 48 km/gadā

Jāuzsver, ka ziemeļu magnētiskais pols nav ģeogrāfiskais Ziemeļpols – kamēr Ziemeļpols ir Zemes rotācijas ass galējais ziemeļu punkts un tā novietojums nekad nemainās, ziemeļu magnētiskais pols nemitīgi kustas. Ārkārtīgi vecu akmeņu pētījumi rāda, ka magnētiskie poli var apmainīties vietām – tas notiekot vidēji trīs reizes miljons gados.

Parasti Pasaules magnētisko modeli atjaunina ik pēc pieciem gadiem, taču šoreiz zinātnieku pētījumi lika to darīt gadu agrāk – ziemeļu magnētiskais pols šobrīd neskaidru iemeslu dēļ sācis pārvietoties krietni straujāk nekā iepriekš. Pirms tam “nemierīgais” ziemeļu magnētiskais pols lēnām klejoja virs Kanādas, taču tagad tas ievērojami paātrinājies, un Sibīrijas virzienā magnētiskais pols dodas ar ātrumu 48 kilometri gadā. Kopš deviņdesmitajiem gadiem magnētiskā pola kustības ātrums pieaudzis no apmēram 15 kilometriem gadā līdz 50–55 kilometriem gadā.

Vainojama zemes dzīlēs esošā šķidrā dzelzs

Kas izraisa ziemeļu magnētiskā pola kustību? Lielākoties pārvietošanās notiek verdošās šķidrās dzelzs dēļ, kas veido teju visu planētas kodolu apmēram 3000 kilometru dziļumā. Taču zinātniekiem joprojām nav skaidrs, kāpēc magnētiskais pols pēdējo gadu laikā tik ievērojami paātrinājies.

Lielbritānijā esošās Līdsas universitātes ģeofiziķis Fils Livermors norādījis, ka šobrīd tieši šīs mīklas atminēšana būs viens no ģeofiziķu nozīmīgākajiem darbiem tuvāko gadu laikā. Livermora pētījumi rāda, ka ziemeļu magnētiskā pola atrašanās vietu kontrolē divi magnētiskie lauki, kas atrodas zem Kanādas un Sibīrijas.

2017. gadā viņš ziņoja, ka magnētiskais lauks zem Kanādas kļūstot vājāks – to izraisījusi šķidrās dzelzs laušanās cauri Zemes nemierīgajam kodolam. Decembrī notikušajā Amerikas ģeofiziķu savienības tikšanās laikā viņš norādīja, ka zem Arktikas notiekošās pārmaiņas varētu ietekmēt arī magnētisko lauku pārvietošanos.

Interesanti, ka daudzi zinātnieki spekulē, ka tuvākajā laikā vēlreiz varētu notikt magnētisko lauku “samainīšanās” vietām – tas nav noticis apmēram 780 000 gadu. Un līdz ar šo notikumu varētu sākties dažādas kataklizmas. Nav gan zināms, kādas tās varētu būt. Tomēr Livermors tam īsti netic, jo neesot pierādījumu, ka pārmaiņas Arktikā varētu novest pie lielākām pārmaiņām pasaules mērogā.

30 gadu laikā noceļojis 1000 kilometru

Pirmā ekspedīcija, lai atrastu ziemeļu magnētisko polu, notika 1831. gadā, kad to atrada Kanādas Arktikas daļā. Brīdī, kad pērnā gadsimta četrdesmitajos gados magnētisko ziemeļpolu devās meklēt ASV armija, tas jau bija pavirzījies uz ziemeļrietumiem par aptuveni 400 kilometriem. Savukārt kopš 1990. gada tas pavirzījies par neticamiem 970 kilometriem, tam šobrīd atrodoties Ziemeļu Ledus okeānā – apmēram četrus grādus uz dienvidiem no ģeogrāfiskā Ziemeļpola.

Interesanti, ka ziemeļu magnētiskā pola “brālis” – dienvidu magnētiskais pols – nebūt nav tik aktīvs. Kopš 1990. gada dienvidu magnētiskais pols pavirzījies pavisam nedaudz – tā kustība ir stabila, un tas atrodams pie Antarktīdas austrumu daļas krastiem.

LA.lv