Foto-LETA

FOTO: Zolitūdes traģēdijas gadadienā prezentē grāmatu “Atceries Zolitūdi” 2

Sestdien, 21.novembrī, Zolitūdes traģēdijas gadadienā grāmatu “Atceries Zolitūdi” biedrība “Zolitūde 21.11.” dāvināja augstām amatpersonām un vienkāršiem cilvēkiem, kuri piedalījās cietušo glābšanā vai sniedza savu artavu traģēdijas seku pārvarēšanā.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Grāmatas svinīgā prezentācija Rīgas domes sēžu zālē iesākās ar Zolitūdes traģēdijai veltītu Martas Ritovas izpildītu dziesmu “Eņģeļu koris”, kuras tekstu autors ir Toms Barons Lūķis. Izdevniecība “MicRec” informē, ka tikai divas dienas pēc traģēdijas Ritova sazinājās ar Baronu, kurš ir vairāku citu Ritovas dziesmu vārdu autors, un dziesma tapusi zibenīgā ātrumā.

“Šajā dziesmā mēs izliekam savu sāpi, kaut nedaudz ar domu palīdzēt tiem, kam sāp visvairāk. Šis ir īstais laiks šai dziesmai, atceroties to, kas notika pirms diviem gadiem, un to, kas šobrīd notiek pasaulē… Mīliet sev tuvos, sargājiet tos, jo rītdiena nekad nepienāks,” norāda māksliniece Ritova.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasākumā bija ieradušies aptuveni 150 cilvēki – cietušie, bojāgājušo tuvinieki un glābšanas darbos iesaistītie, kā arī personas, kas palīdzēja cietušajiem atgūties pēc traģēdijas sekām.

Kā pasākumā norādīja biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova, pirms grāmatas izdošanas cietušo vai bojāgājušo tuvinieki pauduši bažas, ka viņi nav ne rakstnieki, ne žurnālisti, lai grāmatā atspoguļotu savas atmiņas. “Atbildējām: kā varēsiet, tā rakstīsiet. Nebija nekādu ierobežojumu ne saturā, ne formā. Manuprāt, šī fantastiskā ideja realizējās unikālajā grāmatā. Tāpat piekrita rakstīt tie, kuri traģēdijā izdzīvoja,” norādīja biedrības vadītāja.

Ločmele-Luņova pateicās visām iestādēm, kuras grāmatas izveidošanai iesniedza oficiālos sarakstus ar visu cilvēku vārdiem, kas piedalījās glābšanas darbos. Luņova gan domā, ka saraksts nav pilns, un viņa cer, ka kādreiz izdosies izdot grāmatas otro redakciju, kura būs papildināta ar “kādiem stāstiem, vārdiem un uzvārdiem”.

Prezentācijā grāmatas eksemplāri tika dāvināti glābējiem, amatpersonām, mediķiem, politiķiem un vienkāršiem cilvēkiem, kas palīdzēja novērst traģēdijas sekas vai piedalījās grāmatas tapšanā. Grāmatas eksemplāri tika pasniegti, piemēram, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Kriminālpolicijas priekšniekam Andrejam Grišinam, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S), celtniekiem, kas pirmie ieradās traģēdijas vietā tūlīt pēc jumta sabrukšanas, “Maximas” pārstāvjiem, Latvijas televīzijas žurnālistei Aijai Kincai un citiem cilvēkiem. Vairākas personas dažādu iemeslu dēļ uz grāmatas pasniegšanu nebija ieradušās, piemēram, premjerministre Laimdota Straujuma (V), Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR).

Reklāma
Reklāma

Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijā cietušie, kuri ir palikuši dzīvi, – kopumā vairāk nekā 120 cilvēki. Teksti gandrīz netika rediģēti, lai saglabātu to unikalitāti un sirsnīgumu.

Grāmatai ir trīs daļas – “Tie, kas aizgāja”, kur apkopoti stāsti par tiem, kas gājuši bojā, “Tie, kas izdzīvoja” – izdzīvojušo un glābēju stāsti, un “Tie, kas glāba” – glābšanas operācijas dalībnieku pilns saraksts.

Piemiņas grāmata ir cietajos vākos, tajā izmantots liels skaits unikālu ilustrāciju – fotogrāfijas gan no cietušo personīgajiem arhīviem, gan no notikuma vietas (autori – Aleksandrs Vinks un Roberts Vīcups). Grāmatā ir vairāk nekā 200 lapaspušu, tā izdota latviešu un krievu valodā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.